SIA “Kokneses berma” ir vienīgā organizācija Aizkraukles rajonā, kura nodarbojas ar meliorācijas sistēmu remontu un sakārtošanu.
SIA “Kokneses berma” ir vienīgā organizācija Aizkraukles rajonā, kura nodarbojas ar meliorācijas sistēmu remontu un sakārtošanu. Par to saruna ar direktoru Andri Priedi.
— Kā tapa “Kokneses berma”?
— Sabiedrību izveidojām 1994. gadā pēc Aizkraukles 25. PMK likvidācijas. Bijušajā meliorācijas organizācijas bāzē izveidojās arī SIA “Melra”, kas nodarbojas ar augsnes kaļķošanu, un SIA “Reismuss”. Tās galvenā funkcija — tehnikas remonts. Vēl divas SIA — “Kokneses kolektors” un “Autotrans” — darbību nemaz nesāka.
— Savulaik Aizkraukles 25. PMK bija viena no lielākajām organizācijām rajonā. Kā ir tagad?
— Bija laiks, kad meliorācijas darbos strādāja pat ap 600 strādnieku. Tagad visās trijās organizācijās kopā ir ap 10 cilvēku. Piemēram, SIA “Kokneses berma” pamatdarbā ir tikai divi cilvēki, vēl daži — līgumstrādnieki.
— Tik vien melioratoru?!
— Jā, jo tāda ir mūsu valdības politika. Satiekoties ar bijušajiem kolēģiem, viņi man ne reizi vien jautā, kāda jēga bijusi viņu darbam? Tagadējās valdības attieksme liecina, ka zemi kopt nevajag. Šādas vienaldzības rezultātā vismaz 20 procentu lauksaimniecības zemes vairs nav izmantojama.
— Vai situācija patiešām ir tik drūma?
— Pirms trim gadiem jaudās tāda kā augšupeja. Agrāk Aizkraukles rajonā valsts pasūtījums meliorācijas darbiem bija par 30 tūkstošiem latu, savukārt pērn — tikai par 11 tūkstošiem. To darbu, par kādu pagājušajā gadā pērn bija valsts pasūtījums, Aizkraukles rajonā viens cilvēks varēja veikt sešos mēnešos.
Vēl gan pērnā gada bilance nav gatava, bet lēšu, ka tā būs negatīva — bija mazs apgrozījums, neko jaunu nevarēja nopirkt. Darbu apjoms samazinājās tieši pēc Lielrīgas reģiona izveidošanas. Vai tad tas nav smieklīgi: valsts pasūtījums trijos rajonos — trīs grāvju iztīrīšana!
— Kādus darbus veicāt pērn?
— Grāvju tīrīšana Neretā un drenu sistēmas sakārtošana Sunākstē — tie ir darbi, kurus pildījām pēc valsts pasūtījuma.
— Vai strādājat arī citos rajonos?
— Pērn strādājām vairākās saimniecībās Bauskas rajonā, bet tas nebija valsts pasūtījums. Lai tiktu pie kāda darba, mums jāpiedalās izsolē Ogrē, Lielrīgas reģiona centrā. Atklāti sakot, priekšnieku daudz, bet jēgas nekādas. Vistīrākā formalitāte. Tāpat kā tas, ka ik pēc diviem gadiem jāatjauno licence. — Kā jūs atrast, ja kādam zemniekam vajadzīga jūsu palīdzība?
— Mūsu darbu vada Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Aizkraukles nodaļa. Zemnieki tur var izpētīt arī subsīdiju nolikumu. Mūsu pakalpojumus var izmantot jebkurš zemnieks. Protams, mēs pieņemam arī privātus pasūtījumus, piemēram, pērn vairākiem zemniekiem rakām dīķus.
— Ko darīsiet šogad?
— Nekas nav zināms. Kad bija meliorācijas pārvalde, jau ziemā zinājām, ko darīsim sezonas sākumā — maijā. Tagad par to, ko darīt, sāk domāt tikai ievu laikā.
* * *
Kādreiz melioratorus mācīja lauksaimniecības tehnikumos, tagad vairs ne. Šīs profesijas zinātāji pamazām aiziet aizsaulē. Andris Priede neredz jēgu apmācīt kādu jaunu cilvēku, jo nevar nodrošināt viņam darbu. Ko darīsim pēc gadiem 20? Atkal sāksim no nulles vai, ēdot importa produktus, zvilnēsim pie televizora?
