23. jūlija numurā publicētajā redakcijas slejā “Rūp maka biezums” bija rakstīts, ka zvani no medicīnas centra “Aurora” sasnieguši arī kādu koknesieti. Centrs aicina veikt bezmaksas veselības pārbaudes, pēc kurām tiek piedāvāts slēgt līgumu par dažādu veidu pakalpojumu saņemšanu par maksu. No šī paša centra aptuveni pirms mēneša zvanīts arī aizkrauklietim Jāņa kungam (vārds mainīts).
Viņš pastāstīja, ka sākumā darbiniece bijusi ļoti laipna. Viņa izstāstījusi, ka centrā ritot akcija Rīgas un Pierīgas pensijas vecuma iedzīvotājiem bez maksas pārbaudīt veselību. Jānis atteicis, ka dzīvojot Aizkrauklē. Tas jau neesot nekas, pieņemšot arī viņu. Kungs atteicis, ka neesot pensionārs. Tad darbiniece lūgusi, lai viņš iesaka kādu pensionāru no paziņu loka. Kad arī to kungs atteicis, viņa vēsi atvadījusies. Taču Jāņa kungam rodas jautājums — kā veselības centrā varēja nokļūt viņa tālruņa numurs, vēl jo vairāk tāpēc, ka tas reģistrēts ar firmas vārdu. Viņš gan atcerējās, ka nesen šo tālruni norādījis, vēršoties kādā medicīnas iestādē, kur viņam veikts magnētiskās rezonanses izmeklējums mugurai. Interesanti, ka arī rakstā nosauktajai klientei no Kokneses, kurai tika piedāvāti bezmaksas izmeklējumi, Rīgā mugurai veikta magnētiskā rezonanse. Vai tas netieši norāda, ka, iespējams, šādā veidā tiek nopludināti pacientu tālruņu numuri?
Pirms nedēļas no “Auroras” zvanīts arī Jāņa sievai. Viņas tālrunis gan publiskots sociālajos tīklos, bet uz medicīnas pārbaudēm Rīgā viņa pēdējā laikā nav gājusi.
P. S. Vakar portālā “TVNET” plašā publikācijā “Medicīnas centrs “Aurora”: bizness uz lētticīgo rēķina” vienam no centra valdes locekļiem Andrejam Prusovam arī jautāts, kā viņi tiek pie tālruņa numuriem? “Komentējot šo aspektu, Prusovs nebija īpaši daiļrunīgs: “Nejauša numura ievadīšana. Nekas īpašs.””
