Televīzijas raidījums “Ekstrasensu cīņas” saista daudzus skatītājus, jo labākie ekstrasensi spēj uzburt pagātnes ainas, pateikt, kas noticis ar cilvēkiem, sarunājas ar mirušo gariem. Bet ko par to domā mācītāji? “Staburags” dažiem no viņiem uzdeva jautājumu — vai jūs skatāties televīzijas raidījumu “Ekstrasensu cīņas”?
Grib kā ātrās
ēdināšanas restorānā
Kristus Spēka Aizkraukles evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Ainars Spriņģis: — Regulāri to nedaru, bet šad tad paskatos profesionālas intereses pēc — mani kā mācītāju interesē, uz ko ir spējīgs ļaunais gars, kādas spējas tas var dot cilvēkiem, kādi ir šie cilvēki, viņu atribūtika, lai sastopot varētu pazīt. Līdz šim gan ekstrasensus neesmu sastapis, viņi pie manis nav nākuši. Reiz gan kāds cilvēks vēlējās nokristīties konkrētā datumā darbdienā, jo viņam kāds zīlnieks vai ekstrasenss to bija iestāstījis. Piekritu kristīt, bet tikai svētdienā, dievkalpojuma laikā, tomēr viņš nebija ar mieru un devās meklēt citu mācītāju.
Nenoliedzu — spējas ekstrasensiem ir, bet tās nav Dieva dotas. Bībelē lasām, ka ļaunais gars dod šādas spējas, un jau agrāk ir bijuši cilvēki, kas izsaukuši mirušo garus un ar tiem ir sarunājušies, bet tā ir sadarbošanās ar dēmonisko pasauli. Tas ir liels grēks, mēs nedrīkstam traucēt mirušo garus. “Ekstrasensu cīņas” ir tikai šovs, lai vairotu savu popularitāti un piesaistītu klientus. Daudzi cilvēki cer, ka, aizejot pie ekstrasensa vai uzaicinot viņu mājās, viss notiks kā pēc līdakas pavēles, kā ātrās ēdināšanas restorānā — pašiem nemaz nebūs jāpiepūlas. Ekstrasensi cilvēku uzticēšanos izmanto un var iestāstīt viņiem nezin ko, arī to, ka istabas augs ir ļauns, tas alkst asiņu un ir jāsadedzina. Bet kā augs var būt ļauns? Cilvēki, kurus apdāvina Svētais gars, nelielās, bet kalpo draudzei, lai citiem dotu svētību.
Samontē
intriģējošākos kadrus
Valles evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Juris Morics:
— Kādreiz esmu redzējis, bet tagad vairs neskatos, jo mani tas nesaista, pat garlaiko, tā ir laika izniekošana. Televīzijas raidījumus vispār maz skatos, jo tie paņem daudz laika, ikdienā ir daudz kā cita, ko darīt. “Ekstrasensu cīņas” ir šovs, lai piesaistītu skatītājus un reklāmdevējus, tajā ir samontēti intriģējošākie kadri. Apmēram 25 gadus esmu bijis skaņu režisors un zinu, kā veido šovus. “Ekstrasensu cīņu” dalībniekiem ir spējas, kādu nav parastiem cilvēkiem, taču nekā brīnumaina tajā nav. Šīs spējas nav no labā gara, bet gan no ļaunā, Dievs viņiem tādas spējas nav devis. Iespējams, ikdienā šādiem cilvēkiem ir pat grūtāk dzīvot, jo viņi redz un dzird to, ko citi pat nenojauš. Līdzīgi ir cilvēkiem ar absolūto dzirdi — viņus koncerta laikā kaitina ikviena kļūda, šķībi nospēlētā vai nodziedātā nots. Ar ekstrasensiem nekad negribētu tikties.
Vajag atbildēt uz
trijiem jautājumiem
Pļaviņu Romas katoļu draudzes priesteris Ingars Stepkāns:
— Nē, neskatos, man pat nav televizora. Ir citi interesanti raidījumi, taču arī tie prasa daudz laika. Cilvēkiem vajag “izfiltrēt” to, ko televīzija piedāvā, izvērtēt, kas ir labs un kas ir ļauns. Sengrieķu filozofs Aristotelis kādreiz aicināja atbildēt uz trijiem jautājumiem: vai dzirdētā vēsts ir patiesība, vai es šajā lietā varu ko mainīt un vai šī informācija darīs mani labāku? Ja mani nepadarīs labāku, es neskatos un neklausos. Ja mēs ņemtu vērā Aristoteļa gudrību, nepiebāztu galvu ar nevajadzīgām lietām.
Neitrālu spēku un garu nav
“Ekstrasensu cīņas” esmu redzējis garāmejot — apmeklējot kādu ģimeni. Skatīties un dzert jau nav grēks, tikai jautājums — ko tu skaties un ko tu dzer? Varbūt indi? Raidījumu vērtēju negatīvi un iesaku atturēties no tā skatīšanās. Daļa ekstrasensu ir šarlatāni ar aktiera dotībām, viņi muļķo cilvēkus, bet citiem tiešām ir spējas, un viņi sarunājas ar mirušu cilvēku gariem. Vai šiem cilvēkiem spējas ir devis Dievs vai tās nav no Dieva? Ir divi spēki — tie, kas ir ar Dievu, un tie, kas ir pret Dievu, ir labie un ļaunie spēki, gaismas un tumsas eņģeļi. Neitrālu spēku un garu nav. Ticīgie cilvēki, kuri paši neapzinās tumsas eņģeļu ietekmi, ticībā atver durvis ļaunajam garam. Apmeklējot zīlniekus, dziedniekus un ekstrasensus, jebkurš cilvēks apdraud savu eksistenci, jo ļauno garu mērķis ir nevis vienkārši kaitēt, bet iznīcināt viņu dvēseli, izraut to no Dieva rokām. Daudz kas sākas ziņkārības dēļ, bet liela daļa cilvēku neizprot, kādas tai var būt sekas.
Nevar aiziet
projām
Cilvēks dzīvo arī pēc nāves, tās dvēseles, kas ir mierā, pēc 40 dienām nokļūst Dieva valstībā, atstāj šo pasauli, tām te vairs nav interesanti. Bet tās dvēseles, kuras dažādu grēku un ļaunuma dēļ ir piesaistījušas sevi šai pasaulei, nevar aiziet projām, tās dzīvo tepat un nemierā. Saruna ar dvēselēm nav nekas pārdabisks, tikai kāpēc šīs dvēseles neatstāj šo pasauli, kāpēc tās nav guvušas mieru? Ekstrasensi sarunājas ar tām dvēselēm, kas nav Dieva valstībā, bet ar Dieva valstībā esošām dvēselēm viņi sarunāties nemaz nespētu. Svētajos rakstos Jēzus norāda, ka starp elli un Dieva valstību ir milzīgs bezdibenis. Dieva valstībā esoša dvēsele, ja arī gribētu, nevarētu atstāt to pasauli un atnākt pie mums, ja nu vienīgi parādītos sapnī. Te būtu jārunā par to, kas ir cilvēks, kas ir Dievs un dēmoni — ja uz to cilvēki nespēj atbildēt, izpratne par mirušo pasauli viņiem ir stipri ierobežota.
Lūdz izdzīt
ļauno
Pie manis ir bijis ekstrasenss un lūdzis veikt eksorcismu jeb ļauno garu izdzīšanu, apsēstības izdziedināšanu cilvēkam, kuru viņš pats ir ārstējis, jo šis cilvēks ar savu naidu un ļaunumu ir kļuvis bīstams pašam ekstrasensam. Viņš atzinās, ka tas ir jau trešais gadījums, tāpēc jāiet pie priestera, lai dod svētību un atbrīvo no ļaunajiem gariem.
Kāda Latvijas dziedniece savā grāmatā apraksta nokļūšanu ļaunuma pasaulē un savu atklāsmi, ka dziedināt spēj tikai baznīca. Viņa baznīcai lūdza aizsardzību no dēmoniem. Ekstrasensu darbība nav savienojama ar kristīgo dzīvi un darbību.
Katrs ir atbildīgs par sevi. Baznīca aicina izvērtēt, ko skatīties un kam tas ir vajadzīgs, un meklēt patiesību, lasot gudras grāmatas un tiekoties ar zinošiem cilvēkiem. Un padomāt, kam uzticēt savu dvēseli — dziedniekam, ekstrasensam vai priesterim.
