Aizkraukles ledushalle šīgada decembrī svinēs piecu gadu jubileju un pa šo laiku iekarojusi savu vietu Latvijas hokeja un slidošanas jomā.
Aizkraukles ledushalle šīgada decembrī svinēs piecu gadu jubileju un pa šo laiku iekarojusi savu vietu Latvijas hokeja un slidošanas jomā. Taču sporta būvei izdzīvot kļūst arvien grūtāk. Ledushalles īpašnieks Juris Garda apgalvo, ka tās turpmākais liktenis atkarīgs no Aizkraukles rajona padomes un novada domes atbalsta. Ja tā nebūs, halle būs jāslēdz.
Nākotni paredzēt nav iespējams
Raksturojot radušos situāciju, SIA “Gaisma” un Aizkraukles ledushalles īpašnieks Juris Garda sāk ar atskatu vēsturē: “Gatavojot ledushalles biznesa plānu, izvērtējām arī citu haļļu darbību Latvijā, lai zinātu, kādi būs izdevumi un kādus ienākumus varam plānot. Jau sākumā apzinājāmies, ka halle nebūs pelnošs uzņēmums, zinājām, ka riskējam, un ne velti daudzi šo ieceri dēvēja pat utopisku. Nevaru nevienam neko pārmest, jo jau toreiz, kad sākām halli būvēt, man pašvaldībā uzreiz pateica, ka es naudu nedabūšu. Protams, mēs arī strādājām un pelnījām paši, bet nu diemžēl ir pienācis laiks, kad savu nākotni prognozēt nevaram.”
Līdz šim halles saimnieks tās uzturēšanas izdevumus varēja plānot ilgākam laikam uz priekšu, taču nu tas vairs nav iespējams. Pēdējā laikā strauji pieaugusi maksa par komunālajiem pakalpojumiem — apkuri, elektrību, ūdeni, ko hallē ikdienā patērē ļoti daudz. Ik mēnesi tam nepieciešami apmēram 5—6 tūkstoši latu. Gardas kungs atzīst, ka agrāk izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem varēja plānot vismaz gadam vai pat diviem, jo zināja, ka tarifi nemainīsies. Taču šobrīd to paredzēt nav iespējams, jo tarifi var mainīties pēc mēneša, diviem, pusgada.
Komunālo pakalpojumu tarifu pieaugums ir galvenais iemesls, kāpēc krasi palielinājušās ledushalles uzturēšanas izmaksas, un nu šī objekta radītie zaudējumi jāsedz no uzņēmuma “Gaisma” citās darbības jomās iegūtajiem līdzekļiem. Šī situācija halles īpašnieku mudināja izvērtēt, vai hallei ir vērts turpināt darboties vai tās vietā izvēlēties ko citu.
Pašvaldībām piedāvā sadarbību
Viena no iespējām, kā ledushalli Aizkrauklē saglabāt, ir sadarboties ar pašvaldībām. Tāpēc Juris Garda Aizkraukles rajona padomē un Aizkraukles novada domē iesniedza lūgumu finansiāli atbalstīt halles darbību, apmaksājot rajona un novada mācību iestāžu audzēkņiem slidošanas un hokeja nodarbības. Līdzīgi piedāvājumi izsūtīti arī citām tuvākajām pašvaldībām. “Līdzekļi, ko lūdzam, aprēķināti atbilstoši izmaksām par komunālajiem pakalpojumiem. Ja turpināsim strādāt, kaut ko nopelnīsim arī paši,” piebilst Juris Garda.
Līdz šim uzņēmējs ar visām problēmām centās tikt galā pats. Arī Aizkraukles novada dome finansiāli atbalstīja ledushalli, apmaksājot bērniem iespēju slidot. Taču ar katru gadu šī summa samazinājās. Gardas kungs uzskata, ka ir laiks izlemt, vai ledushalle Aizkrauklē vispār ir vajadzīga. Ja nevajag, nav problēmu šo būvi pārveidot.
Ikviens uzņēmējs, ja viņam kāda darbības joma rada zaudējumus, domā, kā dzīvot tālāk. Ledushalles saimnieks saņēmis piedāvājumu izīrēt telpas, piemēram, būvmateriālu veikalam vai biroju ierīkošanai. Īstenojot šo ieceri, uzņēmējs būtu ieguvējs, taču ļoti žēl, ka izlolotā ledushalles ideja Aizkrauklē tik viegli izkūpētu gaisā.
Naudu nelūdz tāpat vien
Gardas kungs stāsta, ka līdzīga situācija izveidojusies arī citviet Latvijā un citu haļļu īpašnieki šo problēmu atrisinājuši, noslēdzot sadarbības līgumus ar pašvaldībām. Aizkrauklē pagaidām līgums nav noslēgts, taču no Kokneses pagasta padomes saņemta ziņa, ka nākamā gada budžetā ieplānos 2000 latu halles atbalstam. Arī Aizkraukles rajona padome konceptuāli atbalstīja nodarbību apmaksu bērniem, taču par konkrētu summu lems, kad izstrādās 2007. gada budžetu. Juris Garda gan lūdz naudu piešķirt šogad, jo mācības, kad bērniem varētu organizēt nodarbības, sāksies jau septembrī. Aizkraukles novada domē šis jautājums izskatīts finanšu un tautsaimniecības komitejā, kurā nolemts finansējumu hallei šogad palielināt par 8 tūkstošiem latu. Galīgo lēmumu šodien pieņems domes sēdē.
“Mēs nelūdzam vienkārši iedot naudu, bet piedāvājam noteiktu pakalpojumu. Ja rajona padome un novada dome mūs atbalstīs, jau mācību gada sākumā veidosim nodarbību grafiku tām skolām un klasēm, kuru audzēkņi vēlas pie mums slidot. Piedāvājam izmantot rīta stundas, kad nenotiek hokejistu treniņi, sacensības, masu slidošana. Tad arī ledus īre ir lētāka. Ja pie mums brauktu bērni no vairākām Aizkraukles rajona vietām, varētu rīkot skolu komandu sacensības slidošanā un hokejā,” piedāvā halles īpašnieks.
Vienu nojauks, otru uzbūvēs?
Uzņēmējiem, kuri šādas sabiedriskas sporta celtnes tikai grasās būvēt, šobrīd ir vieglāk. Pirms kaut ko sākt, viņi noslēdz līgumu ar pašvaldību par halles nomu un noteiktu finansējumu ilgākam laika posmam, kas garantē šīs bāzes izmantošanu. Tā dara Madonā, kur uzņēmēji arī gatavojas būvēt ledushalli. Kaimiņrajona būvnieki saņēmuši apstiprinājumu, ka pilsētas dome un rajona padome ledus īrei gadā kopā atvēlēs 50 tūkstošu latu.
Līdzīga privātuzņēmēju un pašvaldības sadarbība apspriesta arī Aizkrauklē, tikai saistībā ar sporta halles celtniecību. Tas nozīmē, ka sporta halli par saviem līdzekļiem uzbūvē kāds uzņēmējs, taču pašvaldības apņemsies noteiktu laiku, piemēram, divdesmit gadu, maksāt uzņēmējam nomu par halles izmantošanu. Šajā situācijā gan pēc noteiktā laika halle pāriet pašvaldības īpašumā.
“Mēs pašvaldībām piedāvājam tādu pašu privātu partnerību, tikai saistībā ar esošo sporta bāzi. Savukārt Aizkraukles novada domei jāizlemj, vai atbalstīt to, kas ir, vai ieguldīt naudu jaunā objektā. Šajā situācijā var pat būt tā, ka vienu halli uzcels, bet otru slēgs. Esmu piedāvājis domei arī citu variantu. Ja Aizkrauklē ledus laukumu nevajag, to var izkausēt un izveidot tā vietā sporta spēļu halli. Ēka tam ir piemērota, un arī laukuma izmēri atbilstoši. Tad nevajadzēs celt jaunu un demontēt veco. Dome par mazāku naudu iegūtu to, ko vēlas,” stāsta Juris Garda.
Tribīņu vietā VIP loža
Taču pagaidām ledushalle vēl darbojas, un tajā joprojām var slidot un vērot hokeja turnīrus. Piemēram, šīs nedēļas nogalē, 27. un 28. maijā, tur notiks Vidusdaugavas jaunatnes hokeja līgas U—10 grupas turnīra finālspēles, kurā par medaļām sacentīsies astoņas spēcīgākās 8—10 gadu vecu hokejistu komandas. Turnīrs sākās pagājušā gada oktobrī, un sacensībās piedalījās 14 komandu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas. Vasarā hallē būs nometne slidotājiem no Sanktpēterburgas.
Neraugoties uz sportiskajām aktivitātēm un pašvaldību nogaidošo attieksmi, Aizkraukles ledushalli remontē. Juris Garda skaidro: “Bija pārliecība, ka halli slēgsim, tāpēc pakāpeniski sākām remontu. Vienā arēnas galā izņēmām tribīnes. Tagad, kad Aizkraukles rajona padome tomēr izteikusi atbalstu un arī novada domē spriež par šo jautājumu, pārbūvi esam “piebremzējuši”, un tas, kas jau paveikts, halles darbam netraucēs. Ja halle turpinās darbu, centīsimies to veidot mājīgāku un šo to uzlabot. Jāremontē ģērbtuves. Izņemto tribīņu vietā varētu veidot īpašu zonu, kur var sēdēt pie galdiņiem, dzert kafiju un pa logu vērot hokeja spēli laukumā. Esam secinājuši, ka arī pusotrs tūkstotis vietu tribīnēs ir par daudz. Šo piecu gadu laikā tikai dažas reizes hallē visas vietas bija aizņemtas.”
Brauc trenēties citur
Gardas kungs atzīst, ka ledus pašlaik nav maksimāli noslogots, jo daudzi nevar samaksāt par ledus īri. Taču samazināt maksu halles īpašnieks šobrīd nevar. Problēmas ir arī hokeja klubam “Lavīna”, jo vairāki labi spēlētāji, kuri šī sportaveida pamatus apguvuši Aizkrauklē, nu devušies mācīties un trenēties uz pilsētām, kur par dzīvošanu internātā, uzturu un treniņiem nav jāmaksā vai maksa ir simboliska. Tās ir pilsētas, kurās hokeju atbalsta pašvaldības, piemēram, Daugavpils, Liepāja, Rīga. Arī Aizkraukles rajona sporta skolā ir hokeja nodaļa, taču atbalsts “Lavīnas” komandām ir tik minimāls, ka bērni to nejūt. Viņu vecākiem mēnesī par treniņiem jāmaksā vairāki desmiti latu. Labi, ja vecāki ir entuziasti un atbalsta bērnu aizraušanos ar hokeju.
Līdzās top atpūtas komplekss
Rīkot nometnes un uzņemt ārzemju viesus var tāpēc, ka līdzās hallei ir viesnīca. Aizkrauklieši pamanījuši, ka tur rit celtniecības darbi, tāpēc dzirdēti pārmetumi — halles uzturēšanai naudu prasa pašvaldībām, bet turpat blakus būvē jaunu objektu. Juris Garda skaidro, ka tie ir kredītlīdzekļi, kuri ņemti konkrēti viesnīcas piebūves celtniecībai, un ar ledushalli tam nav nekādas saistības, izņemot to, ka viesnīcā dzīvo arī sportisti. “Hansabankas” aizdotā nauda nav paredzēta halles uzturēšanai, taču pēc jaunā objekta atklāšanas ieguvēji būs arī halles apmeklētāji. Jaunajā būvē plānots ierīkot atpūtas kompleksu ar pirti, baseinu, turp pārcels trenažieru zāli, kura šobrīd ir hallē.
“Cilvēkiem, kuri apmetušies viesnīcā uz pāris dienām, Aizkrauklē nav ko darīt. Viesi vakarā vai nedēļas nogalē grib relaksēties, tāpēc mums, jau būvējot viesnīcu, šis atpūtas komplekss bija projektā. Pamatus ielikām agrāk, bet nu par bankas piešķirto aizdevumu pabeigsim iesākto, un gada nogalē ceram to atvērt,” stāsta Juris Garda. Ja halle turpinās darboties, plānots paplašināt telpas, kur izmitināt sportistus, jo šobrīd šajā ziņā ir problēmas. Ja rīko divu dienu turnīru sešām komandām, tad vietas pietiek, bet, ja atbrauc astoņas bērnu komandas un viņus pavada vecāki, ir par šauru.
***
Izziņa.
Ledus īres maksa hallēs Latvijā: Ventspilī ledus laukuma īre stundu ilgam treniņam maksā no 50 līdz 65 latiem, sacensībām ar ģērbtuvēm, tablo izmantošanu un apskaņošanas iekārtām — 70 latu stundā. Liepājā — no 65 līdz 70 latiem, Tukumā — no 45 līdz 100 latiem, Vidzemes olimpiskajā centrā Valmierā — no 60 līdz 90 latiem, Aizkrauklē — no 40 līdz 70 latiem. Cenas mainās atkarībā no diennakts stundas, naktī un no rīta tās ir zemākas, pēcpusdienā un pievakarē — augstākas.
