Saeima negaidīti nolēma nodot atklātībā bijušās Padomju Savienības Valsts drošības komitejas dokumentus jeb tā sauktos “čekas maisus”, nosakot, ka šī informācija izmantojama un publicējama bez ierobežojumiem.
Saeima negaidīti nolēma nodot atklātībā bijušās Padomju Savienības Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus jeb tā sauktos “čekas maisus”, nosakot, ka šī informācija izmantojama un publicējama bez ierobežojumiem. Lai gan daudzus gadus virmo diskusijas, nodot atklātībai vai tomēr turēt noslēpumā to cilvēku vārdus, kuri savulaik sadarbojušies ar VDK, tā vien šķiet, ka tas bijis vairāk politizēts, nevis saprāta diktēts lēmums.
Deputāti šobrīd cenšas sākt politisko spēli — ja nu atrodas kāds, kuram varēs pārmest nodevību? Nevienam nav ienācis prātā, kādas būs šī likuma sekas. Vai tajā brīdī, kad izbērsim maisa saturu uz galda, atkal, tāpat kā pirms pusgadsimta, nenodarīsim pāri kādam nevainīgam cilvēkam? Daudzi aģenti vai ziņotāji nokļuvuši VDK datubāzēs, ziņojot par organizētās noziedzības, ekonomiskajiem noziegumiem vai nodarbojušies ar zinātniski tehnisko pētniecību. Nav izslēgts, ka daudzi uzvārdi kartotēkā nokļuvuši, pašiem cilvēkiem to pat nezinot.
Protams, “čekas maisos” droši vien slēpjas arī informācija par lietām, kuras nav piedodamas. Par to gan būtu jālemj profesionāliem pētniekiem. Šajā situācijā, šķiet, Saeimas nepārdomāto lēmumu vēl cer izlabot Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, iebilstot, ka ar šiem materiāliem bija jāveic nopietns pētniecības un izvērtēšanas darbs.
Saeima gan uzskata savādāk — vispirms dedzināsim raganas uz sārta un vēlāk domāsim, vai tas bija pelnīti. Šobrīd VDK nepārbaudītās kartotēkas nodošana atklātībai izraisītu tikai pārsteigumus un savstarpējus apvainojumus, no kuriem ciestu arī to cilvēku bērni, kuri minēti šajās kartotēkās. Tiešām neticu, vai Latvijā atstātajos “čekas maisos” slēpjas informācija par tiem, kuri vainojami latviešu sāpēs. Viņu vārdi jāmeklē citur. Pirms atvērt maisu, sabiedrībai būtu vērts paskaidrot, kas tajā slēpjas. Šķiet, par to skaidrības nav pat Saeimas deputātiem, kur nu vēl tautai. Paaudzei, kura pati nav izjutusi padomju laika netaisnību, cietusi no represijām vai citādi pazemota, diez vai tā īsti ir skaidrs, kāda bijusi VDK struktūra, ar ko tā nodarbojusies un kādos nolūkos aģenti vervēti.
