Pagājušajā nedēļā mana paziņa Ilva bija Rīgā. No galvaspilsētas atgriezās šokēta. Pērnavas un Krišjāņa Barona ielas stūrī pie viņas pienākusi manāmi iereibusi sieviete.
Pagājušajā nedēļā mana paziņa Ilva bija Rīgā. No galvaspilsētas atgriezās šokēta. Pērnavas un Krišjāņa Barona ielas stūrī pie viņas pienākusi manāmi iereibusi sieviete. Vispirms pajautājusi, vai ir cigaretes, pēc tam vaicājusi: “Vai jūs gribat bērnu?”.
Ja to jautātu vīrietis, Ilva droši vien uztvertu kā nepiedienīgu uzmākšanos, bet nu situācija likās visai dīvaina. Pieņemot, ka tā varētu būt kāda dokumentāla televīzijas sižeta uzņemšana, Ilva ar runātāju pagāja gabaliņu uz priekšu un sarunu turpināja skvērā.
Izmisusī sieviete (viņa patiešām tāda izskatījās) stāstīja: “Esmu bez darba un naudas, dēliņam Raivītim 17. augustā būs divi gadi. Viņš tagad ir bāreņu patversmē. Sociālās palīdzības dienestā man teica, lai bērnam meklēju aizbildni. Es viņam gribu atrast labus vecākus, un jūs izskatāties ļoti labestīga. Apzinos, ka dēliņu nevaru izaudzināt un ka man nav neviena tuvinieka, pie kā vērsties. Bērna tēvs mani pameta. Ja jums ir līdzi pase, mēs šo lietu varētu ātri nokārtot, jo man jau visi nepieciešamie dokumenti ir”, tā nepazīstamā sieviete. Apsverot iespēju, ka tā varētu būt savdabīga naudas izspiešanas metode, Ilva pajautājusi, cik tad viņai par bērnu jāmaksā.
— Neko man nevajag, neko, es jums vēl iedošu bērna drēbītes, — atteikusi svešiniece. Pēc tam sarunā iesaistījies kāds vīrietis. Kā viss beidzās un kur bērns palika, Ilva nezina, jo aizsteigusies uz vilcienu.
