Jaunjelgavā, Liepu ielā 21, nupat pabeidza siltināt pirmo daudzstāvu māju. No ārpuses nams izskatās kā tikko uzcelts. Skaisti, bet “Staburaga” redakcijā vērsās vairāki tā iedzīvotāji (vārdi un uzvārdi zināmi — aut.) un pauda sašutumu gan par mājā veiktajiem darbiem, gan jaunās apsaimniekotājas — dzīvokļu īpašnieku biedrības “Liepas 21” — neizdarību un bezatbildību remonta laikā un pēc tā.
Lietus laikā klāj
akmensvati
Māju sāka siltināt pagājušā gada vasaras sākumā, darbi bija jāpabeidz decembrī. Būvnieki solījuši kvalitatīvi veikt mājas fasādes un gala sienu, kā arī pagraba pārsegumu un bēniņu siltināšanu, nomainīt logus, ārdurvis, apkures sadales caurules, radiatorus, remontēt balkonu vairogus un pārseguma paneļus, kā arī veikt citus darbus, kas saistīti ar mājas rekonstrukciju.
“Darbi ir padarīti, bet kāda ir to kvalitāte?!” sašutuši ir Liepu ielas 21. mājas iedzīvotāji. “Mājas gala sienas ir nokrāsotas pavirši, uz tām redzami gaišāki un tumšāki pleķi.”
Pagrabā esošo siltumtrašu siltināšana bija paredzēta vasarā, bet tā veikta tikai novembrī. Arī citi darbi nav padarīti atbilstoši plānotajam grafikam. Jumts siltināts un segums mainīts lietus laikā. “Mans dzīvoklis ir mājas pēdējā, piektajā, stāvā. Jau tad, kad mainīja jumtu, dzīvoklī pa sienām tecēja ūdens, visu laiku nācās ar lupatu slaucīt palodzes, grīdu un pat sienas. Dzīvoklī nokrita tapetes, būvnieki solīja pielīmēt. Kas tev deva! Nopirka vienu rulli tapešu, un viss! Pašiem nācās visu darīt. Neņemot vērā nelabvēlīgos laika apstākļus, remontu turpināja,” saka nama iedzīvotāja. “Akmensvate, kuru lika uz ārsienām, bija izmirkusi, jo pirmajās dienās jumtam nebija pārklāta aizsargplēve. Kas ar māju notiks ziemā, kad ūdens sasals, un pavasarī, kad kusīs? Nav jābūt būvniecības speciālistam, lai saprastu, ka ūdens, gaisa temperatūrai mainoties, izpletīsies un sarausies, un nevajadzēs ilgu laiku, lai ārpusē skaisti uzliktais apmetums nokristu.”
Griesti uz grīdas
Būvnieki remontēja ieejas kāpņutelpās, arī tur jau radušās problēmas. Kādā decembra rītā celtnieku pie griestiem piestiprinātā rīģipša plāksne bija nokritusi uz grīdas (par to pārliecinājās arī “Staburags” — aut.). Tā kā durvis veramas uz ārpusi, iedzīvotāji, kuriem bija jāsteidzas uz autobusu, tik tikko izkļuva laukā no sava mājokļa. “Par kādu kvalitāti var runāt, ja jau dažas dienas pēc mājas pieņemšanas griesti ir uz grīdas!” šokēti ir mājas iedzīvotāji.
Celtnieki mainīja arī lietusūdens notekas un renes, pa kurām ūdeni novada prom no mājas, lai lietusūdens nenokļūst pie ēkas pamatiem. “Pirms remonta mums bija normālas renes, apmēram 10 centimetru dziļas, tagad ir betona plāksnes, kurās ir izveidota apmēram centimetru dziļa iedobe,” stāsta iedzīvotāji. “Kā pa to aizplūdīs ūdens spēcīga lietus laikā vai pavasarī, kad sāks kust sniegs? Viss sasūksies zemē un bojās mājas pamatus, vēl jo vairāk tāpēc, ka, sākot remontdarbus, siltināja arī mājas pamatus. Tagad zeme ir uzirdināta, un pavasarī viss ūdens, kas nāks no jumta, būs pie pamatiem vai, iespējams, pat pagrabā.”
Arī jaunās metāla durvis ierīkotas nekvalitatīvi. Kādā no trim mājas ieejām tās nevar aizvērt, jo eņģes ieliktas nepareizi, bet par šādu “sīkumu” ne būvnieki, ne apsaimniekotāji neliekas zinis. “Kam tad bija vajadzīga ēkas siltināšana, ja pat durvis nevar aizvērt? Pa spraugām plūst aukstais gaiss, un par tā sildīšanu kāpņutelpā maksājam mēs,” saka iedzīvotāji.
Krājas ūdens
kondensāts
Pagājušajā gadā “Staburags” jau rakstīja par šīs mājas apkures problēmām. Iedzīvotāji cerēja, ka līdz ar mājas siltināšanu uzlabosies arī apsildes kvalitāte. “Dzīvokļos ir siltāks, bet ūdens kondensāts krājas uz paketlogiem, un nav pārliecības, ka tas nenodarīs ļaunumu logiem un akmensvatei, kas likta lietū, un pēc laika apdare nokritīs,” saka mājas iedzīvotāji.
Pēc dažu iedzīvotāju stāstītā, Liepu ielas 21. māja atgādina Potjomkina sādžu (ciemos, kuriem 18. gadsimtā cauri brauca Krievijas imperatore Katrīna II, kņazs Potjomkins lika karietei pa priekšu dzīt labi barotu zosu barus, veidoja butaforiski sakoptas ēku fasādes, bet zemniekiem ceļa malā vajadzēja līksmi smaidīt. Tādējādi carienei radās maldīgs priekšstats par pārtikušo dzīvi laukos — aut.).
Uztraukumam nav pamata
“Iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam, darbi ir veikti kvalitatīvi, protams, nelabvēlīgie laika apstākļi — lietus un spēcīgais vējš — traucēja strādāt, bet tas neietekmēs siltināšanas kvalitāti,” saka SIA “Verless up” valdes loceklis Uģis Pauriņš. “Mainot jumta segumu, to noklājām ar speciālu pārsegu, lai nesalīst. Izdarīts viss, lai mazinātu mitruma nokļūšanu uz darba virsmas. Ar māju siltināšanu mūsu uzņēmums nodarbojas jau vairāk kā 10 gadu, un līdz šim neesam saņēmuši nopietnas sūdzības par nekvalitatīvu darbu.”
Uzņēmums veiktajiem darbiem devis divu gadu garantiju, un, ja šajā laikā radīsies kādas problēmas, remontēs par saviem līdzekļiem. “Diemžēl ne visi iedzīvotāji sadzird to, ko viņiem stāsta par darbu specifiku. Rīkojām sapulces, lai skaidrotu, kā un kas notiek. Atsaucība bija, bet daļa iedzīvotāju vēl pirms darbu sākšanas bija noskaņoti, ka te strādās tikai “haltūristi”,” saka Pauriņa kungs. “Pārmetumi par nenovāktajiem būvgružiem un citām lietām ir nevietā. Mēs savos konteineros aizvedām ne tikai mūsu darba laikā radītos būvgružus, bet arī “kultūrslāni”, kas gadu desmitiem bija krājies mājas pagrabā un bēniņos, kā arī visu, ko iedzīvotāji novāca no saviem balkoniem. Turklāt pēdējā sapulcē iedzīvotājiem vaicāju, vai ir kādas pretenzijas, un, ja tādas bija, trūkumus novērsām.
Arī par mājas pamatiem iedzīvotājiem nevajag satraukties. Notekūdeņu renes ierīkotas atbilstoši visām prasībām, un tās ir tādas, kādas ražo, nevis mēs tās izdomājām. Un, ja intensīva lietus laikā tām nedaudz ies pāri ūdens, tas nekaitēs mājas pamatiem. Gala sienu, kur krāsojot nedaudz izveidojušies pleķi, pavasarī, kad būs piemēroti laika apstākļi, pārkrāsos.”
Darbi iekavējušies ne tikai slikto laika apstākļu dēļ, bet arī tāpēc, ka māja uzcelta nekvalitatīvi. Līdz ar to renovācijas darbi bija sarežģītāki, kā arī tādēļ, ka iedzīvotāji nolēma mainīt logus, kas projektā nebija paredzēts. “Tas darbus iekavēja apmēram par divām nedēļām,” saka Uģis Pauriņš. “Bija arī citi objektīvi iemesli — pagraba un bēniņu tīrīšana un sakārtošana.”
Iedzīvotāji nav pieraduši rīkoties ar jaunajiem radiatoriem, kuriem iemontēti termoregulatori, un, ja tie ir vēsi, tad uzskata, ka problēma ir apkurē. “Par to lietošanu un darbību stāstīts vairākkārt, un, ja cilvēks klausās, tad saprot,” saka Pauriņa kungs. “Ja ir kādas problēmas, iedzīvotāji var zvanīt, nekad neesmu atteicis ne padomu, ne palīdzību.”
Informācijas trūkums
Iedzīvotājiem ir pretenzijas ne tikai pret būvnieku darbu, bet arī pret biedrības “Liepas 21” valdi, kura, viņuprāt, neko nedara un nesniedz mājas iemītniekiem informāciju. “Mēs nezinām, kas bija būvuzraugs mājas renovācijai, valde uz šo jautājumu neatbild,” sašutuši saka mājas iedzīvotāji. “Kaut arī par renovāciju maksājam jau no pagājušā gada maija, neviens nav papūlējies izveidot kredīta atmaksas grafiku, mēs pat nezinām, cik daudz un cik ilgi mums būs jāmaksā. Par mājas apsaimniekošanu un tās nākotni valdes pārstāvji mums spītīgi neatbild. Mūsu mājas apsaimniekotāji ir tāda kā slepena biedrība, kura par savu darbību neizpauž teju nekādu informāciju.”
Iedzīvotājiem arī nav skaidrs, kur paliek nauda, ko viņi maksā par nama apsaimniekošanu. Viņi ir neizpratnē, kāpēc jau būvniecības laikā ne biedrības pārstāvji, ne būvuzraugs nenorādīja uz nepilnībām.
Jādara pašiem
“Staburags” tikās ar biedrības “Liepas 21” valdes pārstāvēm Ingrīdu Paško, Ilgu Bruņenieci un Ivetu Bērzkalni — Minajevu. Viņas uzskata, ka viss ir izdarīts pietiekami labi. “Arī sertificēts būvuzraugs, kurš sekoja līdzi celtnieku veiktajam, atzīst, ka darbs ir padarīts labi. Ja kādi darbi arī iekavējās, tas bija laika apstākļu dēļ, jo vasara bija lietaina. Daudzi cilvēki mums ir teikuši paldies, ka Jaunjelgavā beidzot ir viena sakopta māja,” saka biedrības pārstāves. “Protams, nenoliegsim, ir nelielas nepilnības, bet būvnieki saviem darbiem ir devuši divu gadu garantiju, un tas paredzēts arī līgumā. Esam vienojušies, ka viņi nepilnības novērsīs jau pavasarī, kad laika apstākļi ļaus.”
Tiek noraidīta arī jebkāda slepenība. “Mums nav nekādu noslēpumu, un iedzīvotāji visu, kas viņiem interesē, pie mums var uzzināt, bet problēma ir tā, ka cilvēki neinteresējas, labāk paši izdomā neesošas problēmas,” saka Ingrīda Paško. “Līdzīga situācija bija arī tad, kad māju apsaimniekoja pašvaldības aģentūra “Nams”. Arī tad daļa iedzīvotāju nevis centās kaut ko darīt, bet tikai skrēja sūdzēties uz pašvaldību vai “Staburagu”. Tomēr, lai kaut kas mainītos, arī pašiem jādara. Jā, mēs uzņēmāmies iniciatīvu. Ja to nebūtu izdarījušas, tad, iespējams, māja nebūtu nosiltināta nekad. Bija jāizmanto iespēja, ka pašvaldība bija veikusi mājas tehnisko izpēti un izstrādājusi projektu. No tās pārņēmām “stafeti” pēdējā brīdī, ja to neizdarītu, projekta iesniegšanas termiņš būtu nokavēts.”
Par apsaimniekošanu iekasētā nauda tērēta gan kredīta kārtošanai, gan mājas apsaimniekošanas vajadzībām. “Pagrabā un kāpņutelpās ir nomainīta elektroinstalācija, kas pirms tam bija katastrofāla,” saka valdes pārstāves. “Esam sakārtojuši arī pagraba telpas, kuras gadu gaitā bija piekrautas ar dažādām drazām. Algojam grāmatvedi un sētnieku, jāmaksā arī par atkritumu izvešanu, ir arī citi nepieciešamie izdevumi. Ierīkotas ne tikai metāla ārdurvis, bet arī otras durvis ieejām kāpņutelpās, ierīkoti gaismas ķermeņi ar sensoriem, lai gaisma nevajadzīgi nedegtu visu laiku. Mums nav nekādu noslēpumu, un savās kabatās neko no iedzīvotāju maksātā nebāžam. Biedrībā darbojamies brīvprātīgi un algu par to nesaņemam.”
Sapulces bija un būs
Pārmetumus par informācijas ne-
sniegšanu valdes pārstāves uzskata par absurdiem. “Pie mums var nākt un runāt individuāli, un, ja ir kādas problēmas, meklēsim risinājumus. Par to ir jārunā, nevis tikai jāsūdzas,” saka valdes locekles. “Rīkojam arī iedzīvotāju sapulces. Tikai uz tām atnāk mazākā daļa iedzīvotāju. Pēdējā sapulce bija decembrī, nākamā plānota februārī. Lūdzu, nāciet! Meklēsim risinājumus!”
Rēķinos esot norādīta visa nepieciešamā informācija. “Nevaram, un tas arī nav vajadzīgs, katrā rēķinā norādīt, kā katru mēnesi tērēta apsaimniekošanas nauda, vai rēķinam pievienot aprēķinu pārskatus,” saka Iveta Bērzkalne — Minajeva. “Tas ir lieks darbs, par ko mums papildus būtu jāmaksā grāmatvedei, turklāt arī par katru izdruku jāmaksā. Mums nav lieku līdzekļu, un jādomā, kā apsaimniekošanas naudu izlietot, lai uzlabotu māju, kurā dzīvojam, nevis jādrukā papīri.’’
