Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz nākamā gada martam apņēmusies izvērtēt skolēna noslodzi mācību gada laikā, lai izlemtu, vai mācību gadu pagarināt. Ja izdosies paveikt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus un iesaistītās puses to atbalstīs, tad jau nākamajā gadā skolēniem mācības varētu ilgt līdz Jāņiem. Tāpat iecerēts, ka mācību gads varētu sākties agrāk — augustā. Ko par kārtējām izmaiņām izglītības sistēmā domā skolotāji, skolēni un vecāki?
Ja mācību gada sākums un beigas būs jānosaka vienlaikus, tad 2012./ 2013. gadā mācības sāksies 3. septembrī un beigsies 2013. gada maija beigās. “Ja mācību gada beigas varēs noteikt pēc skolēnu noslodzes izvērtēšanas, tad, iespējams, jau 2013. gadā skolēniem mācību gadu pagarinās, piemēram, līdz Jāņiem,” skaidro izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Taču, sākot ar 2013./2014. mācību gadu, skolēniem mācību gadu pagarinās pavisam noteikti — tas, visticamāk, sāksies augustā un beigsies pirms Jāņiem.
Valstī varētu būt skolas, kurās skolēniem piedāvās sākt mācības no sešiem, bet citās — no septiņiem gadiem. Ja vienojas, ka bērni sāk mācīties no sešiem gadiem, viņi mācīsies 12 gadu, taču ar mazāku noslodzi. Savukārt, ja mācības sāks no septiņiem gadiem, tad slodze būs intensīvāka un vienu gadu varēs ieekonomēt, pagarinot mācību gadu, lai vidusskolu varētu absolvēt 18 gadu vecumā.
Vēl viens no argumentiem — Latvijā skolēni mācās 169 dienas, kamēr citās valstīs mācību gada ilgums ir no 181 līdz 184 dienām.
Valdības rīcības plānā izglītības jomā paredzēts 60 dažādu pasākumu, kas saistīti gan ar vispārējo, gan profesionālo un augtāko izglītību.
Vladimirs,
divu bērnu tēvs
no Aizkraukles
— Varbūt vispirms vajadzētu izvērtēt mācību vielu, ko skolēniem māca, jo lielākā daļa zināšanu, ko apgūst skolā, nekur citur dzīvē nav izmantojamas, ja vien negrasies kļūt par grāmatvedi vai zinātnieku. Mācību gada pagarināšana te nepalīdzēs.
Tāpat jāņem vērā, ka palielināsies vecāku izdevumi, jo skolēnam būs nepieciešams gan vairāk burtnīcu, gan citu lietu. Iespējams, liks atcerēties tos laikus, kad sestdienās bija jāiet uz skolu. Rezultātā ģimenes brīvdienas būs veiksmīgi saīsinātas, un kopīgie pasākumi jāatliek. Šī reforma nebūs veiksmīga. Tāda nesakārtotība, kāda ir izglītības sistēmā, jau sāk nogurdināt. Maina un maina, bet nekas nemainās. Nesaprotu, kāpēc mums viss jādara kā ārzemēs? Vai skolās jau nav pietiekami pēc ārzemju parauga ieviestā? Un vai viss ir tik ļoti noderīgs?
Indra Laba,
Pērses pamatskolas direktores vietniece audzināšanas darbā, sākumskolas skolotāja:
— Šāds ministra paziņojums bija negaidīts. Kā skolotāja varu teikt, ka tas nebūs labākais risinājums. Jau tagad, īpaši sākumskolas bērniem, pavasarī, kad mostas daba un sākas siltais laiks, ir grūti koncentrēties mācībām.
Ja šādu lēmumu pieņems, tas sarežģīs arī skolotāju darbu. Tas ir mīts, ka skolotāji visu vasaru atpūšas. Jau augustā sākas intensīvākais darbs, gatavošanās skolai, šajā laikā apmeklējam kursus, seminārus, kārtojam visas “papīru” lietas. Ja mācību gads sāksies augustā un ilgs līdz Jāņiem, tad šī sagatavošanās būs gandrīz neiespējama vai arī jāveic mācību laikā, bet kas aizvietos skolotājus, kas apmeklēs kursus? Ja tā notiks, skolotājiem jāpārtaisa visi tematiskie plāni un radikāli jāmaina viss, kas gadiem ir iestrādāts. Domāju, ka lielākā daļa skolotāju šādu ministrijas lēmumu neatbalsta. Sliktākajā gadījumā mācību gadu līdz Jāņiem varētu pagarināt tiem skolēniem, kuri līdz jūnijam nav apguvuši mācību standartu atbilstoši prasībām. Ja skolēns ir bijis sekmīgs un apguvis zināšanas, tad šāds mācību gada pagarinājums nav nepieciešams.
Aldis Labinskis,
Aizkraukles novada ģimnāzijas direktors:
— Par šādu ideju jau kādu laiku ir runāts. Tas gan ir tikai viens no variantiem, jo jau tagad skolās mācību process sākas augustā, kad skolotāji sāk gatavoties jaunajam mācību gadam, apmeklē kursus un seminārus, un tas turpinās līdz pat Jāņiem, kad noslēdzas vidusskolēnu pārbaudes darbi. Arī pēc Jāņiem darbs turpinās, jo jāsagatavo dokumenti, jāizsniedz sertifikāti un atestāti. Tā ka, domāju, šāds lēmums nevar radīt būtiskas problēmas skolotājiem, protams, būs jāpārkārto mācību plāni un citas ierastās lietas, bet tas viss ir iespējams. Tas, vai vienpadsmit gados varēs beigt vidusskolu, vēl ir ļoti diskutabls jautājums. Var samazināt skolēnu slodzi, samazinot stundu skaitu dienā, un tā pagarināt mācību gadu.
Lielākas problēmas tas varētu radīt vecākiem. Īpaši tiem, kuru bērni mācās jaunākajās klasēs. Vecākiem būs jādomā, kā bērns pavadīs brīvo laiku pēc stundām. Tagad skolēns no skolas pārnāk ap pulksten 15 — 16, bet, samazinot stundu skaitu, mājās viņš būs vismaz stundu agrāk. Un ko viņš tur darīs? Vecākiem būs par to jādomā.
Vai šāds lēmums dos cerēto rezultātu? Pagaidām par to ir grūti spriest, ir jāredz plāns kopumā, kādi būs ieguvumi un trūkumi.
Laura Elksne,
vidusskolniece
— Domāju, ka mācību gadu nevajadzētu pagarināt. Jau tagad ir daudz jāmācās un nemaz tik daudz brīvdienu nav. Bieži ir tā, ka no skolas atnāku tikai pēc pulksten 16. Jau pavasarī negribas mācīties, ja tas vēl jādara vasarā, tad būs daudz tādu, kas stundas “bastos”. No tā, ka pagarinās mācību gadu, skolēnu zināšanas neuzlabosies. Un, ja mums būs tikai viens mēnesis brīvs, tad nebūs laika vasarā pastrādāt un kaut cik nopelnīt. Ne visiem vecāki ir tik turīgi, ka saviem bērniem visu var nopirkt. Ir daudz skolēnu, kuri vasarā strādā un pelna.
