Mairitas kundze no Aizkraukles
— Visi ieteikumi un aizliegumi, kā drīkst vai kā nedrīkst dziedāt himnu, radušies krietni par vēlu. Ja himnas tapšanas brīdī būtu izstrādāti stingri standarti un norādes, ko nedrīkst pārkāpt, tas būtu “iegājies”. Esam jau pieraduši pie himnas skanējuma un īpaši nepiedomājam, vai kādam mūziķim gadās arī kāda šķībāka nots. Svarīgi, lai tauta vispār to dziedātu, īpaši jaunā paaudze.
Pēteris Sakalaurs Skrīveros
— Manuprāt, vajadzētu jaunu himnu. Jau tolaik, kad radās iecere himnai, bija vairāki varianti, viens no tiem — Edvarda Virzas dzejolis, tas man šķiet vispiemērotākais. Kā teicis maestro Raimonds Pauls — himnu nevar uzrakstīt pēc pasūtījuma, tai ir “jāatnāk” un jābūt radītai tieši šim mērķim. Man liekas, ka himnai ir jābūt krietni garākai par diviem pantiem, jo tad varētu iekļaut visus latviešu tautas svarīgākos jautājumus. Polemika, kas radusies saistībā ar pareizu himnas dziedāšanu, ir kārtējais triks, lai novērstu uzmanību no svarīgākām politiskām norisēm.
Agris Lazdiņš, neretietis
— Domāju, ka māksliniekiem, dziedot Latvijas valsts himnu publiskos pasākumos, būtu jāievēro kaut kādi standarti, jādzied arī precīzi tā, kā uzrakstīts. Tauta gan var dziedāt, kā nu kuram izdodas, būtu jāpieļauj arī kāda šķībāka nots, jo svarīgākais, lai cilvēki vispār nekautrējas dziedāt un dzied. ◆
