“Ikdienā uz darbu braucu no Aizkraukles pagasta, taču autobusu vadītāji īgņojas, ja, pērkot biļeti, viņiem dod piecus vai desmit latu. Kāpēc viņiem nav maiņas naudas? Ja viņi nevar izdot atlikumu, vai man ir tiesības prasīt, lai ved bez maksas?” redakcijai jautā kāds lasītājs.
“Reizēm šoferi dusmojas, ja viņiem 30 santīmu par biļeti iedod sīknaudā — ‘‘melnajos’’ santīmos. Man nepatīk arī tāda attieksme, jo pirms algas dienas esmu izkratījis “cūciņu” un pārbaudījis visas kabatas, lai naudu sagrabinātu.”
SIA “Aizkraukles ATU” valdes locekle Aija Ciganoviča skaidro, ka bez maksas neviens nav jāved un tas ir pasažiera un autobusa vadītāja komunikācijas un kultūras jautājums — abiem jāvienojas, kur un kad pasažieris samaksās, varbūt naudu viņš var samainīt vēlāk autobusu stacijas kasē. Svarīgi, lai abi būtu pieklājīgi un viens otram neizrādītu dusmas un īgnumu.
“Autobusu vadītāji darbdienas beigās visu naudu nodod, un maiņas naudas viņiem nav, tā ir visā valstī. Mums ir 40 autobusu, un visiem vadītājiem mēs sīknaudu maiņai nemaz nevarētu sagādāt. Arī vilcienu konduktoriem nav daudz maiņas naudas,” skaidro Ciganovičas kundze. “Autovadītāji cenšas paši nodrošināt maiņas naudu vismaz līdz pieciem latiem, un arī pasažieriem būtu jāpadomā par sīknaudu. Ja agrā rītā autobusā visiem pasažieriem būs pieci vai desmit latu, protams, vadītājs nevarēs izdot atlikumu. Bijuši arī gadījumi, kad pasažieris speciāli dod 20 latu banknoti, cerot braukt bez maksas, jo labi zina, ka autovadītājs atlikumu nevarēs izdot.
Šoferiem nav arī jādusmojas, ja kāds 30 santīmu iedod viena un divu santīmu monētās. Ja pasažierim nav patikusi autobusa vadītāja attieksme, lūgums nosaukt konkrētu laiku, kad starpgadījums noticis.”
