Rita no Aiviekstes pagasta — Nē, jo uzskatu, ka cilvēkam jāēd tie produkti, kuri viņam garšo.
Rita no Aiviekstes pagasta
— Nē, jo uzskatu, ka cilvēkam jāēd tie produkti, kuri viņam garšo. Man parasti gribas to, kā organismā pietrūkst. Rudenī vai ik dienu ar baudu ēdu skābētus kāpostus, bet uz pavasara pusi man tie vairs negaršo, jo C vitamīna acīmredzot pietiek. Tagad cenšos nopirkt salātus un svaigus gurķus. Ja ēšanā ievēro mērenību un maltīšu daudzveidību, par diētām nav jādomā.
Jānis Klintainē
— Neievēroju. Ja strādā smagu fizisku darbu, cilvēkam dūšīgi jāēd gaļa, laba maize, olas, zivis. Daudz kas tāds, no kā dietologiem aizraujas elpa. Kad saslimu, man ārsts aizliedza ēst tieši to, kas man visvairāk garšo. Es, protams, to neņēmu vērā, un nekas man nenotika. Tagad visur sludina dārzeņu veselīgumu. Ja jācilā smagi maisi vai jāpļauj siens, dārzeņi spēku nedod. Tos var ēst ierēdņi un citi vieglu darbu veicēji, ne kārtīgs zemnieks.
Ausmas kundze, jaunjelgaviete
— Man raksturs tam par vāju — visu mūžu cenšos tikt vaļā no pieciem kilogramiem, bet neizdodas. Divreiz nedēļā eju vingrot, tomēr svars nesamazinās. Esmu maza auguma — tikai pusotru metru, bet sveru 55 kilogramus, tāpēc piecus gribu “nomest”. Galvenokārt gan tāpēc, lai varētu uzģērbt kādu skaistu kleitu, kura nu kļuvusi par šauru. Uzskatu, ka, ievērojot diētu un neēdot vakariņas vai dienu nedēļā dzerot tikai kefīru, svaru var samazināt, bet es to nespēju izdarīt.
Inguna no Aizkraukles
— Man būtu vajadzīga uzbarošanās diēta, jo, kā pati uzskatu, ēdu tikai reizi dienā — no rīta sāku un vakarā beidzu, tomēr svarā nepieņemos. Visi uztraucas par lieko svaru, bet kāpēc kāds gudrs dietologs nevarētu ko ieteikt tiem, kuriem arī kādu mīkstumiņu ap kauliem ļoti vajadzētu?
