Elvīra, aizkraukliete
— Manā pagrabā ir nedaudz no visa — avenes, zemenes, ķirši, plūmes, tomāti želatīnā. Konservēju arī gurķus, kabačus, no tiem gatavoju salātus. Man Skrīveros ir dārzs, tur arī visu izaudzēju. Veikalā to visu nepērku, jo negaršo, piemēram, marinētie gurķi man par stipru. Gurķi un tomāti nekad nepaliek pagrabā uz nākamo sezonu, visus apēd.
Sanda no Aizkraukles
— Visu, kas ir, lieku burkās. Sēnes, gurķīšus marinēju, sataisu salātus, ievārījumus, kompotus. Cenšos sagatavot arī Latgales salātus, gurķu ikrus, tie ir ļoti garšīgi ziemā. Kaut ko iegādājos, kaut ko bērni atved, kas kuram ir vairāk, iedod man. Pašai pagaidām nav dārziņa. Mājās gatavot ir gan lētāk, gan garšīgāk. Pusdienās un vakariņās pārsvarā viss ir pašas gatavots.
Dzintra Aizkrauklē
— Protams, ka gatavoju. Gan sev, gan savai ģimenei. Šodien braukšu, vedīšu sviesta pupas. Vedekla daudz ko saldē, bet var arī vārīt — pupiņas kopā ar ķirbjiem, kabačiem, burkāniem. Salikt burkās, un ziemā tādu atver, pielej ūdeni, pieliec kartupeli, vēl kaut ko, gaļiņu, un zupa gatava. Man dārzs laukos, un arī kaimiņi šo to audzē — kabačus un ķirbjus. ◆
