Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras direktors Juris Karlsons februāra sākumā masu medijiem, arī “Staburagam” nosūtīja vēstuli, kurā uzskaita daudzas ar Dziesmu svētku norisi veiktās aktivitātes, kas apliecina aģentūras darbu. Tomēr pērn oktobrī reģistrētā Dziesmu svētku biedrība paudusi bažas, ka Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra nespēj nodrošināt Dziesmu svētku procesa vadīšanu vajadzīgajā līmenī un, viņuprāt, to norise ir apdraudēta. Karlsona kungs gan kategoriski noraida runas, ka Dziesmu un deju svētki 2013. gadā varētu nenotikt.
Līdz šim Dziesmu un deju svētku nodrošināšanai bija valsts mērķdotācija, lai atlīdzību saņemtu koru diriģenti un deju kolektīvu vadītāji. Saeimas pieņemtie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, kas paredz ikgadējās valsts mērķdotācijas likvidēšanu līdz 2012. gadam, varētu ietekmēt svētku norisi. Pašlaik Dziesmu un deju svētku likumā apturētais punkts par finansējumu nedaudz vairāk kā viena miljona latu apmērā vairs nenodrošina pašvaldībām atbalstu kolektīvu vadītāju atalgojumam, līdz ar to tām pašām jārod finansējums. Kolektīvu vadītāji mazāk turīgās pašvaldībās saņem vien no 10 līdz 50 latu mēnesī, kas bieži nenosedz pat transporta izdevumus. Valsts par to vairs nevēlas atbildēt un “novēlusi” to uz pašvaldībām.
Dziesmu un deju svētki ir mūsu tautas tradīcija, valsts pazīšanas zīme, un ar to mēs izceļamies citu valstu vidū. Latvieši ir dziedātāju un dejotāju tauta, kura no brīvas gribas dzied koros un dejo, nododot paaudžu paaudzēm mūsu tradīcijas. Tie nav tikai dažas dienas ilgi svētki, tā ir valsts kultūras sastāvdaļa, un to organizēšanai nepieciešams nepārtraukts un sūrs darbs. Dziesmu svētkiem, ik nedēļu dodoties uz mēģinājumiem piecus gadus, gatavojas dziedātāji un dejotāji visos Latvijas novados.
Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras pārraudzībā ir vairāk kā 2200 amatierkolektīvu, un tieši šai aģentūrai būtu jānodrošina atbilstīga Dziesmu un deju svētku norise. Taču realitāte liecina, ka atbildīgās amatpersonas pienākumus neveic profesionāli. Dziesmu svētku biedrība par to pārliecinājusies 30. janvārī, kad tās kopsapulcē uzstājās Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras Dziesmu svētku nodaļas vadītājs Jānis Puriņš. Biedrība izplatītajā vēstulē norādīja, ka Puriņa kungs nespēja sniegt ieskatu par nākamo svētku veidošanas pašreizējo stadiju, “ieskicēja” vien šībrīža situāciju un virzību uz 2013. gada Dziesmu un deju svētkiem.
Diemžēl mūsdienās šie svētki ir pārvērtušies par naudas pelnīšanas iespēju, taču tikmēr laukos patiešām izcili tautas mākslas entuziasti pulcē savus kolektīvus uz mēģinājumiem un māca praktiski bez atlīdzības. Cerēsim, ka par Dziesmu un deju svētkiem atbildīgās amatpersonas veiks savu darbu profesionāli un šie svētki noritēs bez aizķeršanās. Kamēr būs dejotāji un dziedātāji, būs arī Dziesmu un deju svētki.
