Aizkrauklieša Donāta Grikova stāsts liecina, ka reizēm pāris ābeles zaru un daži svešā zemes gabalā nokrituši āboli var būt svarīgāki par labām kaimiņattiecībām un mierīgu līdzāspastāvēšanu.
Aizkrauklieša Donāta Grikova stāsts liecina, ka reizēm pāris ābeles zaru un daži svešā zemes gabalā nokrituši āboli var būt svarīgāki par labām kaimiņattiecībām un mierīgu līdzāspastāvēšanu.
Kuplo augļukoki un krūmi
Ņina un Donāts Grikovi jau aptuveni trīsdesmit gadu savā mazdārziņā audzē dārzeņus, ogas un augļus. Viņi iestādījuši un kopuši augļukokus un krūmus, dārzs vienmēr bijis tīri izravēts. No tā ne tikai iegūti pārtikas produkti, bet darbs dārzā bijusi arī atpūta brīvdienās. Lai zeme vienmēr būtu auglīga un dārziņš apkopts, ieguldīts liels darbs.
Kad pirms vairākiem gadu desmitiem mazdārziņu apsaimniekotājiem iemērīja zemi, katram tika apmēram 400 kvadrātmetru liels gabals. Tā kā Donāta kunga dārzam kaimiņos zemi ilgāku laiku neviens neapstrādāja, Grikovu ģimenes dārziņš pamazām nedaudz izpleties. Izaugušas sirmā aizkrauklieša stādītās ābeles un ogu krūmi, kuri priecē pensionāra sirdi.
Toreiz gan bijis noteikums, ka augļukokus un krūmus nedrīkst stādīt tuvāk par trijiem metriem no robežas ar kaimiņa dārzu. “Staburags” novēroja, ka šajos mazdārziņos tādu noteikumu ievērojis reti kurš. Arī Grikova kunga dārzā ābeles un ogu krūmi aug uz pašas taciņas.
Katrs apstrādā, cik var
Tieši tas radījis problēmas diviem kaimiņiem. Pagājušajā gadā Grikova kungam kaimiņos dārzu ieguva Marina Nagorlova. Kaimiņienei nepaticis, ka Donātam Grikovam ir lielāks dārzs nekā viņai. Kad Aizkraukles novada zemes komisijas darbinieces dārzus pārmērījušas, izrādījies, ka Grikova kungam tiešām tas ir par diviem metriem platāks.
Taču nav tādu noteikumu, kuri nosacītu, cik liels mazdārziņš katram drīkst būt. Cik lielu var, tik katrs apstrādā. Jāpiebilst gan, Nagorlovas kundze pati turpat netālu apstrādā vēl vienu zemes gabalu.
Ābeļu apzāģēšanā vaino kaimiņieni
Galvenais konflikta cēlonis nav strīds par zemes robežām. Visvairāk Grikova kungam sāp sirds par apzāģētajām ābelēm. Uz dārzu robežas iestādītās ābeles izaugušas un sakuplojušas. Zari liecas, arī āboli krīt kaimiņu teritorijā. Aizbildinoties, ka ābeles aizēno dārzu, zarus, kuri ieliekušies viņas teritorijā, kaimiņiene pati nozāģējusi un sametusi Grikova kunga dārzā.
Negrib svešus savā dārzā
Marina Nagorlova gan noliedz, ka viņa būtu apzāģējuši kaimiņu ābeles. Viņa stāsta, ka Grikovi to izdarījuši paši, bet nu vaino kaimiņieni:
— Četrus gadus biju bez darba, un dārzs bija mūsu ģimenes vienīgais iztikas avots, tāpēc lūdzu dārzkopības kooperatīvā “Tulpe” ierādīt man vēl vienu dārzu. To noformēju meitai.
Tā kā dārzs desmit gadu nebija apstrādāts, bija jāiegulda milzīgs darbs, lai šajā zemē atkal kaut ko varētu stādīt. Apkārtējie kaimiņi neapstrādātajā gabalā ilgu laiku meta nezāles un citus atkritumus. Viņi bija pieraduši, ka pa šo zemes gabalu var staigāt, lasīt te nokritušos ābolus. Taču tagad, kad dārzā iedēstīti dārzeņi, izveidotas dobes, negribu, lai kāds staigā manā teritorijā bez atļaujas un lasa ābolus vai ogas, kaut arī tie ir viņa krūmi. Tā sākās strīdi par taciņu starp mūsu dārziem.
Taisnību meklē administratīvajā komisijā
Nagorlovas kundze apgalvo, ka kaimiņu ābeļu apēnotajā vietā nekas lāga negribot augt, tāpēc lūgusi Grikoviem tās apzāģēt, taču teic, ka pati to nav darījusi.
Par nodarīto pārestību Grikovi sūdzējušies gan Aizkraukles novada zemes komisijā, gan domes administratīvajā komisijā. Uz komisijas sēdi Grikovu pāris nav aicināts, bijusi tikai kaimiņiene. Komisija nolēmusi — kaimiņiem jāizlīgst un jācenšas sadzīvot.
Neviens palīdzēt nevar
Uzklausot abas puses, jāsecina, ka sadzīvot praktiski nav iespējams, jo katram ir sava taisnība, un piekāpties neviens negrasās.
Te palīdzēt nevar arī kooperatīvs “Tulpe”. Tā valdes priekšsēdētāja Marta Derbeņeva pastāstīja, ka arī viņa mēģinājusi strīdniekus salabināt, taču rezultāts bijis pretējs. Kooperatīva pienākums nav iejaukties kaimiņu attiecību kārtošanā. Tā vadībai ir tiesības ar zemes nomnieku nepagarināt līgumu, ja cilvēks dārzu neapstrādā, laiž zemi postā, taču abi kaimiņi par dārzu rūpējas.
Prasa atbildību par pāridarījumu
Donāts Grikovs stāsta: “Mūsu vienīgā vēlme, lai nedara pāri pensionāriem. Ābeles nevienam netraucēja. Tās ir manas, un nevienam nav tiesību tās apzāģēt. Kāpēc kaimiņiene neapzāģē arī savus kokus, kuru zari liecas citā dārzā? Kad uzņēmējs, ceļot kafejnīcu aiz “Unibankas” filiāles, nozāģēja koku, administratīvā komisija viņam lika samaksāt sodanaudu. Vai citiem nav jāatbild par svešas mantas bojāšanu?”.
Apmainās “laipnībām”
“Vai katru dienu, kad dārzā satiekamies, jāklausās kaimiņienes lamas. Beigās mums pašiem jājūtas vainīgiem par visu notikušo. Mums gribētos labus kaimiņus, taču šai problēmai risinājumu neredzam. Domājām, ka pašvaldība mums palīdzēs, taču laikam jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem un pacietību. Nezinu, cik ilgi vēl varēsim paciest, ka mūs, Latvijas pilsoņus, savā valstī un zemē tā nonievā un pazemo,” tā Grikova kungs.
Nagorlovas kundze uzskata — ka dārza kaimiņi neesot labāki, tāpat lamājušies un strīdējušies. Lai izvairītos no turpmākiem konfliktiem, Marina Nagorlova nolēmusi starp dārziem ierīkot sētu, tad katrs saimniekos tikai savā gabalā. Grūti pateikt, vai tas atrisinās kaimiņu konfliktu.
Aizkraukles novada zemes komisijas vadītāja Vija Jaunzema stāsta, ka līdz ar privātīpašuma noformēšanu tādas problēmas nav retums. Kaimiņi nevar vienoties par zemes robežām, kāds vienmēr jūtas “apdalīts”. Vai daži zari un svešā zemē nokrituši āboli ir svarīgāki par labām kaimiņu attiecībām?
