Zemo cūkgaļas iepirkuma cenu, lētās no Polijas ievestās cūkgaļas un pieaugošo lopbarības izmaksu dēļ Latvijas cūkaudzētāji nonākuši kritiskā situācijā. Daudzi pieļauj, ka šo iemeslu dēļ mūsu valstī šīs nozares pastāvēšana nākotnē ir apdraudēta.
Zemo cūkgaļas iepirkuma cenu, lētās no Polijas ievestās cūkgaļas un pieaugošo lopbarības izmaksu dēļ Latvijas cūkaudzētāji nonākuši kritiskā situācijā. Daudzi pieļauj, ka šo iemeslu dēļ mūsu valstī šīs nozares pastāvēšana nākotnē ir apdraudēta.
Ietekmē importa gaļa
Latvijas cūku audzētāju asociācija informē, ka sakarā ar Latvijā ievesto lēto cūkgaļu pēc pašmāju produkcijas nav tik liels pieprasījums, un vietējie lopkopji ir spiesti gaļu pārdot lētāk, tas mazina vēlmi turpmāk nodarboties ar šo biznesu.
Nozares nākotni apdraud arī lopbarības cenu pieaugums. Tā kā prognozēta laba graudu raža, lopbarības graudu šogad Latvijā praktiski nebūs, arī graudu iepirkuma cenas lopbarības ražošanai šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, divkāršojušās. Varētu secināt, ka iepirkuma cenu pieauguma dēļ palielināsies arī cūku iepirkuma un cūkgaļas izstrādājumu cena. Taču praktiski tas tā nenotiks. Drīzāk tas veicinās pastiprinātu cūku izkaušanu un lētas cūkgaļas ieplūšanu Latvijas tirgū no citām valstīm.
Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra informāciju Aizkraukles rajonā reģistrēts 51 cūku ganāmpulks, kurā ir vairāk nekā 3,5 tūkstoši dzīvnieku. Lielākās cūkkopības saimniecības ir Aizkraukles pagastā, Koknesē un Vallē.
Gaišo saskatīt grūti
Jānis Kirovāns no Kokneses pagasta zemnieku saimniecības “Sietiņi” stāsta, ka nonācis neapskaužamā situācijā:
— Paši sivēnmātes neturam, bet iepērkam sivēnus, nobarojam viņus un pārdodam. Pašreizējā situācijā šāds saimniekošanas modelis ir ārkārtīgi neizdevīgs, jo kopš jūlija pirmās nedēļas sivēna cena palielinājusies par pieciem, sešiem latiem. Par pieciem latiem dārgāka kļuvusi arī tonna lopbarības. Taču jāņem vērā, ka tās vēl ir pērnā gada rezerves. Lopbarību no jaunajiem graudiem sāks pārdot septembrī, oktobrī, un, ņemot vērā prognozētās graudu iepirkuma cenas, lopbarība tad kļūs vēl krietni dārgāka.
Šajā situācijā vajadzētu palielināt cūkgaļas pārdošanas cenu, taču apzinos, ka nevaru atļauties prasīt vairāk, jo tad gaļu nevarēsim realizēt. Diemžēl tirgus diktē savus noteikumus.
Situāciju sarežģītāku padara tas, ka esam sākuši kūts rekonstrukciju, kur ieguldīti vairāki tūkstoši latu, ir arī kredītsaistības bankās. Domājam, kā izdzīvot, un nākotni gaišās krāsās saskatīt grūti, kaut arī tumšās cenšos neredzēt, pamazām tomēr kļūstu par pesimistu. Ja situācija nemainīsies, mazās saimniecības būs spiestas likvidēt cūkas. Izdzīvos lielās saimniecības, kurās jau veikta rekonstrukcija, sagādātas modernas iekārtas, saimniecības, kurās paši ražo lopbarību un tur sivēnmātes. Mums darbu nedaudz atvieglo sava kautuve. Ja vēl par šo pakalpojumu būtu jāmaksā, klātos pavisam bēdīgi.
Man pietrūkst arī padoma, kā risināt šo situāciju kopumā, jo lopbarības cenas palielinās arī citās Eiropas valstīs.
Graudus audzē paši
Zigurds Kļaviņš no Daudzeses pagasta zemnieku saimniecības “Vēsmas” stāsta, ka šis ir nopietns pārdomu laiks, lai izlemtu, vai arī turpmāk nodarboties ar cūkkopību:
— Mūsu saimniecībā pamatnozare ir graudkopība, sivēnmāšu audzēšana un sivēnu tirdzniecība ir tikai blakusnozare. Līdz šim sivēnu cena bija apmierinoša, taču, ja situācija cūkkopībā neuzlabosies, rudenī tā varētu samazināties.
Tā kā graudus audzējam un maļam paši, problēmu ar lopbarību nav. Taču augstās graudu iepirkuma cenas dēļ apsvēršu — atstāt daļu graudu lopbarības sagatavošanai vai visu ražu pārdot. Tāpēc, ja pavasarī lopbarība būs jāpērk un nevarēsim izdevīgi pārdot sivēnus, domāsim, vai ir vērts ar cūkkopību turpmāk nodarboties.
