Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sola skolās ieviest trešo sporta nodarbību, pagarinot mācību gadu par divām nedēļām. Vai esam tam gatavi?
Par daudz datorspēļu
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis presē jau izteicies, ka rosinājums diskutēt par mācību gada pagarināšanu ir izteikts kontekstā ar Pasaules Veselības organizācijas veikto visaptverošo pētījumu par skolēnu veselības paradumiem. Jau sen tiek runāts par mazkustīgiem skolēniem un viņu aptaukošanās riskiem. Mācību gada pagarinājums par divām nedēļām ļautu stundu grafikā iekļaut trešo sporta nodarbību. Par tās nepieciešamību runā jau gadiem. Trešās sporta stundas ieviešanu atbalsta arī veselības ministrs Guntis Belēvičs, kurš medijiem norādījis, ka tā būtu nepieciešama kā minimums, lai bērni un jaunieši būtu fiziski aktīvāki: “Ja darba dienās aptuveni piektdaļa bērnu četras un vairāk stundu skatās televizoru, nedēļas nogalēs nedaudz zem 40% šādu bērnu, un datorspēles darba dienās spēlē trīs un vairāk stundu virs 30% zēnu un brīvdienās virs 50% zēnu, tad tas ir ar steigu jālabo.”
Tēvu, vectēvu tradīcijas
“Nē!” iesaucas Aizkraukles ielās satikto pamatskolēnu bariņš, kad jautāju, vai vajadzētu pagarināt mācību gadu par divām nedēļām? Viena no meitenēm stāsta, ka skolā vidēji ir no pulksten deviņiem līdz trijiem. Divas reizes nedēļā viņai ir vieglatlētikas treniņš, jo sports patīk. Kāds puisis atklāj, ka regulāri brauc ar divriteni. Viņš domā, ka ir pietiekami aktīvs, lai nekļūtu resns. Cita meitene atzīst, ka sports viņai nepatīk. Kāpēc? “Nepatīk, un viss!”
Jautājums par mācību gada pagarinājumu tiek aktualizēts ik pa brīdim, atgādina Aizkraukles starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Anta Zāģere. Viņa stāsta, ka, pieņemot lēmumu pagarināt mācību gadu, jāņem vērā, ka vidusskolēni vasaras brīvlaikā mēdz strādāt. A. Zāģere domā — ja jauniešiem šo iespēju liegs, tas samazinātu vecāku ieņēmumus. Otrkārt, skolu ventilācijas sistēmas nav piemērotas darbam karstā laikā. Karstuma dēļ skolās jau maijā esot grūti koncentrēties mācībām, logus tur vaļā. Ja grib skolot bērnus arī vasarā, skolās jāmaina ventilācija. Treškārt, skolās eksāmeni ir līdz jūnija vidum. Skolotāji ir aizņemti, gan tos vadot, gan vēlāk tos centralizēti labojot Rīgā. Ja grib pagarināt mācību gadu, jārēķinās, ka jāpārkārto arī iestājeksāmenu laiks augstskolās — domā A. Zāģere.
Arī Aizkraukles novada mērs Leons Līdums, kurš savlaik bijis Aizkraukles novada ģimnāzijas direktors, atminas, ka mēģinājumi pagarināt mācību gadu jau bijuši. “Arguments par ir Rietumeiropas pie-
redze, tomēr maz ticams, ka to ieviesīs Latvijā, jo iebildums pret ir tradīcijas. Mūsu tēvi un vectēvi tā mācījušies,” domā L. Līdums. “Ja mācību gada pagarinājums ir ar jēgu, tad var pagarināt. Lai nav tā, ka, mācoties it kā ilgāk, skolēni skolā “nobumbulē” laiku.”
Mērķis ir cits
Mazzalves pamatskolas direktors Aivars Miezītis uzskata, ka mācību gada pagarinājums skolām radīs daudzas problēmas, jo vasaras brīvlaikā mācību iestādes organizē nometnes. Tāpat vasarās skolās notiek remontdarbi, un direktors domā, ka mācību gada pagarinājums šos procesus iekavēs. “Par šīs idejas lietderīgumu šaubos. Vasaras periodā ir grūti mobilizēt bērnus mācībām. Cita lieta, ja vasarā bērniem būtu organizēti pasākumi ar sporta ievirzi. Uzskatu, ka daudz svarīgāk būtu pārskatīt izglītības plānu un saturu, nevis domāt par mācību gada pagarinājumu sporta nodarbību dēļ,” spriež Mazzalves pamatskolas direktors un skaidro, ka skolā jau tagad ir trīs sporta stundas. Mācību plāns pieļauj šo trešo sporta stundu ieviest jau tagad — uzsver direktors, norādot, ka tā ir katras skolas izvēle to darīt vai arī nedarīt. Tomēr A. Miezītis piekrīt, ka mācību diena skolēniem ir gara, īpaši tiem, kuri brauc no citiem pagastiem. “Dienas otrajā pusē ir interešu izglītības nodarbības. Ļoti daudzi izvēlas sportu.”
A. Miezītis spriež, ka mācību gada pagarinājuma patiesais iemesls ir tas, ka vasaras brīvlaikā vecākiem nav, kas pieskata atvases. “Izglītības ministra mērķis ir panākt, lai skola veic šo sociālo funkciju, jo daudziem vecākiem nav līdzekļu, lai vasaras brīvlaikā aizsūtītu bērnus uz nometnēm,” domā Mazzalves pamatskolas direktors.
Vasarās pieskatīts bērns — būtu labi
Ko par mācību gada pagarinājumu domā vecāki? Biedrībā “Vecāki Aizkrauklei”, līdzīgi kā pārējā sabiedrībā, izskan dažādi argumenti par un pret. Kopumā aptaujātie vecāki nav pret šo ieceri, bet, pirms pieņemt galīgo lēmumu, esot jāsaprot, kāds ir mērķis, kādas problēmas risinās un vai tas tiešām ir labākais šo problēmu risināšanas veids?
Kā divi galvenie argumenti par pagarinājumu tiek minēti bērnu pārslodze un fizisko aktivitāšu trūkums. Ne visi biedrības “Vecāki Aizkrauklei” biedri tam vienprātīgi piekrīt, uzsverot, ka dažkārt vecāki paši palielina slodzi, pārvērtējot bērna spējas, iesaistot pārāk daudzos pulciņos, mūzikas vai mākslas skolā.
Vecāki nenoliedz, ka svarīgs ieguvums, pagarinot mācību gadu, būtu tas, ka divas nedēļas bērns būtu skolā pieskatīts. Biedrībā ir vecāki, kuru bērni lielākoties mācās pirmsskolas vai pamatskolas klasēs, tāpēc bērnu pieskatīšana vasaras brīvlaikā daudziem ir sāpīgs temats. Aizkraukles pašvaldība cenšas šo jautājumu risināt, nodrošinot vasaras radošās darbnīcas Bērnu un jauniešu centrā, tomēr tas šo problēmu atrisina tikai daļēji.
Nevis “iekalt”, bet domāt
Vecākus uztrauc arī jautājums par izglītības saturu. Kāda 2. klases skolēna mamma to raksturo kā pārāk apjomīgu, sarežģītu un orientētu uz “iekalšanu”, nevis domāšanas veicināšanu. Viņa domā, ja tiktu pārskatīts mācību saturs, necenšoties bērnam iemācīt maksimāli daudz informācijas, bet gan ļaut analizēt, secināt, kombinēt, slodze nebūtu tik liela.
Biedrības vecāki novērtē izglītības un zinātnes ministra rūpes par bērnu fizisko veselību. Iniciatīva esot laba, bet tā nedrīkst būt tikai mehāniska sporta stundu skaita palielināšana, neveicinot izmaiņas, piemēram, skolēnu ēšanas un brīvā laika pavadīšanas paradumos, kā arī attieksmē pret savu veselību, teic biedrības “Vecāki Aizkrauklei” valdes locekle Linda Galino. Viņa stāsta, ka pirms kāda laika skolotāji varēja apgūt prasmes, kā iekļaut vienkāršus vingrojumus arī parastās mācību stundās, turklāt sasaistot tos ar mācību vielu. “Tā ir radoša un bērniem saistoša izdevība, kas, iespējams, varētu būt efektīvāka, jo tie skolēni, kas līdz šim negribēja iet uz divām sporta stundām nedēļā, atradīs veidu, kā izvairīties arī no trešās,” viņa stāsta. “Izglītības ministra ierosinājumam ir labs potenciāls par tādu kļūt, bet nepieciešama plašāka diskusija publiskajā telpā, lai visas iesaistītās puses kopīgi atrastu labāko tā virzību tālāk. Diskusijas centrā jābūt jautājumam par izglītības saturu un kvalitāti, bet mācību gada ilgums tam ir pakārtots.” ◆
