Šajās dienās internetā izlasīju kārtējo vīpsnāšanu par mums pašiem: latvietis ēd poļu ābolus, dzer igauņu pienu, iepērkas lietuviešu veikalos un ļoti lepojas ar savām latviskajām tradīcijām, tajā skaitā Jāņiem un līgošanu. Taču vai pēc daudziem gadiem, nomainoties vairākām paaudzēm, vēl būs paši latvieši?
Tik bažīgi domāt liek demogrāfu “pēkšņais” atklājums: Latvijā starpība starp mirušajiem un dzimušajiem ir 12 tūkstošu cilvēku gadā jeb katru gadu izzūd apmēram viens Aizkraukles novads. Pēdējos gados Latvijā piedzimuši vidēji 20 tūkstošu bērnu gadā, bet miruši vidēji 32 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc demogrāfu prognozēm, pēc 150 gadiem Latvijā būs tikai 100 tūkstošu latviešu, un te varētu saimniekot daudz imigrantu. Lai paaudzēm būtu maiņa, ik sievietei vajadzētu laist pasaulē vismaz divus, bet labāk — trīs bērnus. Šī atziņa nav nekāds jaunums. Taču vienai sievietei piedzimst vidēji viens bērns. Un kā gan lai dzimtu vairāk, ja valstī nav ekonomiskās stabilitātes, pārliecības par nākotni? Publiskots arī kāds šausminošs skaitlis — pagājušajā gadā Latvijā veikts 8881 aborts. Trešdaļa Saeimas deputātu sieviešu ierosinājušas likuma izmaiņas, paredzot, ka mātei pirms aborta veikšanas jāieklausās mazuļa sirdspukstos vai arī jāielūkojas sonogrāfijas attēlā. Savukārt Labklājības ministrija izstrādājusi Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. — 2017. gadam, un šonedēļ tās plānots nodot sabiedriskajai apspriešanai. Tad jau lasīsim, kas paredzēts dzimstības veicināšanai. Cerams, tie nebūs priekšvēlēšanu mānekļi. Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks bērnus nosaucis par “dārgu izpriecu”, tomēr diez vai tā ir, drīzāk tas ir smags darbs daudzu gadu garumā, izdevumi, rūpes, un liela daļa vecāku to apzinās. Valda uzskats, ka valsts pienākums ir palīdzēt ģimenēm. Daļēji piekrītu, jo daudzas mātes “ražo” bērnus tikai pabalstu dēļ, ko pēc tam nodzer. Valstī svarīgāk būtu beidzot radīt stabilu ekonomisko un sadzīves vidi, lai vecāki varētu pietiekami daudz nopelnīt un uzturēt bērnus. Lai nebūtu “jāvergo” no saules līdz saulei, bet paliktu laiks arī viņu mācīšanai un audzināšanai, lai varētu dot gan darba tikumu, gan mīlestību.
