Elza Lapiņa no Skrīveriem: — Agrāk, jaunībā, noskatījos diezgan daudz teātra izrāžu. Brauciens uz Rīgu tolaik ilga divas dienas, un tas bija interesants piedzīvojums.
Elza Lapiņa no Skrīveriem:
— Agrāk, jaunībā, noskatījos diezgan daudz teātra izrāžu. Brauciens uz Rīgu tolaik ilga divas dienas, un tas bija interesants piedzīvojums. Tagad teātra izrādes šad tad rāda televīzijā, tad noskatos. Arī pagastā viesojas dramatiskie kolektīvi, un, ja man ir laiks, aizeju.
Ligita Locāne Bebros:
— Neizdodas tik bieži, kā gribētos. Pēdējo teātra izrādi noskatījos Aizkraukles pilsētas kultūras namā, kad tur viesojās Valmieras teātris ar izrādi “Igauņu bēres”. Mūsdienās esam ļoti aizņemti darbā, tāpēc arvien mazāk laika atlicinām kultūrai un mākslai.
Vija Sproģe no Jaunjelgavas:
— Biežāk apmeklēju teātra izrādes, kuras var noskatīties Jaunjelgavā, kad spēlē vietējie vai citu pagastu dramatiskie kolektīvi. Rīgā pēdējā redzētā izrāde ir “Cirka princese”, ko noskatījos cirkā. Mani nesaista modernās teātra izrādes, kurās nevar saprast, ko īsti režisors vēlējies pateikt.
Armands Aizkrauklē:
— Parasti uz teātra izrādi braucam kopā ar klasi, tas ir — divas reizes gadā. Ar draugiem vai vecākiem vairāk apmeklējam koncertus vai izstādes. Vasarā, kad es ciemojos pie vecāsmātes Koknesē, kādreiz noskatos brīvdabas izrādes.
Ilgano Kokneses:
— Ļoti reti, jo biļetes uz izrādēm, salīdzinot ar manu algu, ir ļoti dārgas. Turklāt no vakara izrādēm ar sabiedrisko transportu nav iespējams nokļūt mājās.
