Vēl nesen šausminājāmies par skandālu Romas katoļu baznīcā, kura vainojama priesteru dzimumnoziegumu slēpšanā.
Vēl nesen šausminājāmies par skandālu Romas katoļu baznīcā, kura vainojama priesteru dzimumnoziegumu slēpšanā. Īsta krīze sākusies Amerikas Savienoto Valstu baznīcās, kur priesteru pedofilijas gadījumi atklāti jau vismaz 17 diecēzēs. Šādi pārkāpumi konstatēti arī Lielbritānijā, Polijā.
Pagājušajā nedēļā šo valstu pulkam pievienojās arī Latvija. Par homoseksuālisma propagandēšanu no garīdznieka amata Latvijas luterāņu baznīcā atstādināts Rīgas Kristus draudzes mācītājs un Latvijas Universitātes kapelāns Māris Sants. Viņam liegts ne tikai pildīt amatu, bet arī saņemt svēto vakarēdienu un piedalīties dievkalpojumos.
Nosodītais gan atzīst, ka viņa seksuālā orientācijā netraucējot kalpot baznīcā. Neapšaubāmi, ja homoseksuālismā vainotu kādas citas profesijas pārstāvi, tas neizraisītu tādas diskusijas un nosodījumu, kā šajā gadījumā. Esam jau pieraduši, ka mūsdienu sabiedrībā ir geji un lezbietes, bet nezin vai pieradīsim, ja viņi to sludinās no mācītāja kanceles. Attaisnot homoseksuālismu nozīmētu runāt pretī evaņģēlijam, kā arī Latvijas luterāņu baznīcas 1996. gadā pieņemtajai rezolūcijai par homoseksuālismu. Turklāt par mācītājiem vienmēr izvēlēti cilvēki, kuri ne tikai teorētiski, bet arī praktiski dzīvojuši atbilstoši Svētajiem Rakstiem.
Protams, tas nenozīmē, ka Māris Sants tagad jānomētā akmeņiem. Viņš vienkārši norāva liekulības masku, bet tāpēc Dievs viņu nemīl mazāk. Publiski par savu seksuālo orientāciju grasoties paziņot vēl vairāki mācītāji. Vai baznīcas pamatos iemeties ķirmis?
“Jau tā ģimenes funkcija sabiedrībā ir izirusi un ignorēta. Ja vēl mācītājs šīs attiecības neprot kopt, viņš noteikti ir izslēdzams no baznīcas. Pēc Bībeles nosacījumiem, nāks drausmīgs sods par to, ko viņš dara. Homoseksualitāte bībeliskajā izpratnē ir drausmīgs grēks,” tā Kristīgās akadēmijas rektore Skaidrīte Gūtmane (“Rīgas Balss”).
