Inese
no Aizkraukles
— Ir gadījies, ka nevaru ierasties, bet vienmēr pabrīdinu, ka nebūšu. Atbalstu sodu vai kāda cita mehānisma ieviešanu, kas veicinātu cilvēku atbildību. Runājot par bērniem, ir bijušas reizes, kad pierakstos, mēnešiem gaidu rindā, ierakstu plānotājā datumu un laiku. Mēdz būt, ka zvanu uz poliklīniku un jautāju — varbūt kāds ir atteicies? Speciālisti Rīgā vienmēr piezvana un atgādina par pierakstu vai arī piedāvā vizīti agrāk. Tas ir labi, un varu izbrīvēt laiku. Nav gadījies šādus piedāvājumus saņemt no Aizkraukles poliklīnikas. Saprotu, ka tas prasa papildu resursus — piezvanīt visiem, brīdināt, piedāvāt.
Inese
Aizkrauklē
— Līdz šim pie ārstiem esmu gājusi reti un ceru, ka tā arī būs. Ar bērnu esmu bijusi pie ģimenes ārsta, un tur rindas nav garas. Zinu par “uzpūsto” rindu, kad cilvēki savu pierakstu neizmanto. Mans vīrs brauc pie fizioterapeita uz Viļāniem, un tur šāda prakse jau ir — ja neesi izmantojis pierakstu, tik un tā par to ir jāmaksā. Man liekas, ka tas ir normāli. Pietiekami liela naudas summa, kas liek nopietnāk attiekties, vismaz piezvanīt un brīdināt. Domāju, šāda prakse ir arī citur Latvijā.
Baiba
no Skrīveriem
— Vienmēr cenšos brīdināt speciālistu, ja nevarēšu ierasties. Manā praksē bijuši gadījumi, kad vienlaikus piesakos pie vairākiem vienas jomas speciālistiem. Tā teikt, nodrošinoties, ka tiešām tikšu pie ārsta un pēc iespējas drīzāk. Ja man katram būtu jāmaksā par to, ka esmu pieteikusies, pēc tam jāprasa nauda atpakaļ, tā būtu liela birokrātija. Ļoti laba prakse ir dienu iepriekš atgādināt par vizīti, bet tā pārsvarā dara privātajās ārstu praksēs. ◆
