Uzņēmējs Juris Garda vērsies Aizkraukles novada pašvaldībā ar lūgumu izskatīt iespēju atjaunot ledushalles darbību.
Izveido darba grupu
Lai izpētītu ledushalles darbības atjaunošanas iespējas, Aizkraukles novada dome nolēma izveidot darba grupu. To vadīs domes deputāts Valdis Padoms. Tajā darbosies deputāti Nikolajs Sokols, Juris Benjavs, Indra Vīksna, Anita Ostrovska un pašvaldības grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja Zinaīda Krūmiņa.
Pašvaldības vadītājs Leons Līdums gan teic, ka līdz ar sporta halles uzcelšanu ir palielinājušies pašvaldības izdevumi sportam un budžetā pašlaik nav tik daudz līdzekļu, lai atbalstītu ledushalles darbības atjaunošanu, tomēr tas ir tikai viņa viedoklis, tādēļ darba grupa izpētīs situāciju, noskaidros ledushalles atjaunošanas nosacījumus un dos savu atzinumu.
Jābūt ieinteresētai
SIA “Gaisma” īpašnieks Juris Garda, uzzinājis komisijas sastāvu, domā, ka tajā būtu bijis labi iekļaut arī kādu hokeja speciālistu, bet, tā kā grupā ir tikai pašvaldības pārstāvji, viņš cerības nelolo — gan jau atbilde būšot: pašvaldībai nav naudas. “Bet vispirms vajadzētu atbildēt uz jautājumu, vai hokejs Aizkrauklē ir vajadzīgs? Vai pašvaldība ir ieinteresēta, lai hokejs būtu? Un tikai pēc tam varētu domāt, kā piesaistīt līdzekļus, iespējas ir dažādas,” teic uzņēmējs. “Piemēram, paredz, ka 2014. gadā hokeja attīstībai varēs piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus. Savukārt Hokeja federācija atbalstu sola tikai tad, ja ledushalles darbību atbalstīs arī pašvaldība.”
“Neuzstāju, lai pērk”
Vai uzņēmējs halli pašvaldībai grib pārdot? “Tukuma ledushalli pašvaldība nopirka, un tā sekmīgi darbojas. Arī Jelgavas ledushalli pašvaldība pamazām izpērk,” stāsta Gardas kungs. “Tomēr neuzstāju, lai pašvaldība Aizkraukles halli pirktu. Tās darbību varētu atjaunot, ja, piemēram, izveidotu kopuzņēmumu, kurā būtu pašvaldības un privātie līdzekļi. Var izskatīt arī citus variantus.”
Uz jautājumu, vai iekārtas nav izpārdotas, uzņēmējs atbild, ka saldēšanas iekārtas, kas ir pazemē, tur arī vēl ir, tāpat visas caurules, bet kompresori būtu jāpērk jauni. Stacionāru tribīņu vietā varētu izmantot saliekamās, jo skatītāju ledushalles darbības laikā nebija daudz — galvenais ir nodrošināt iespēju slidot.
“Halli pašlaik izmantoju kā noliktavu. Lai uzceltu jaunu ledushalli, šodien vajadzētu 1,5 — 1,8 miljonus latu, bet halles darbības atjaunošana izmaksātu daudz mazāk,” teic Gardas kungs.
— Vai ledushalles darbība jāatjauno ?
Ivars Māliņš,
bijušais hokeja treneris Koknesē:
— Tas būtu apsveicami, ja Aizkraukles novada pašvaldībai būtu tik daudz līdzekļu, lai halles darbību atjaunotu. Aizkraukles ledushallē kādreiz strādāju par treneri. Vecāki bieži jautāja: “Ko mans bērns iegūs? Viņš taču nekļūs par NHL zvaigzni.” Nekļūs, kaut gan arī tas ir iespējams. Tomēr bērns daudz ko iegūst — viņš ir svešā vidē, kļūst patstāvīgs, iegūst draugus, paziņas, izveido kontaktus Latvijā un arī citās valstīs, un tas vēlāk palīdz dzīvē. Ja halles darbību atjaunotu, viss būtu jāsāk no sākuma, jāaicina trenēties septiņus gadus veci bērni, un halli vajadzētu noslogot vismaz astoņas stundas dienā. Bet Aizkraukle ar apkārtējiem novadiem šķiet pārāk maza, lai nodrošinātu pietiekamu jauno hokejistu skaitu. Zinot halles izmaksas, atjaunot tās darbību man šķiet tikpat kā neiespējami. Agrāk pārmaiņus strādājām vairāki treneri, un sākumā mums bija ap 90 bērnu. Elektroenerģijas cena pieauga, un halles izmaksas arī. Aizkraukles sporta skola maksāja trenerim algu, bet par ledus īri bija jāmaksā bērnu vecākiem, hokeja klubam. Labākos jaunos spēlētājus pārvilināja Rīgas hokeja klubi, bet tā jau parasti notiek. Daudzi vecāki vairs nespēja finansēt bērnu sportošanu, un audzēkņu kļuva arvien mazāk, beigās bija tikai viena komanda. Tagad daudzi spēlētāji jau izauguši, izmācījušies, citi spēlē lielajā hokejā, piemēram, Rīgas “Dinamo” spēlētājs Kristers Gudļevskis ir mūsu audzēknis, Aizkrauklē viņš trenējās vairākus gadus. Ģimene kādreiz dzīvoja Koknesē, bet vēlāk nopirka dzīvokli Rīgā un pārcēlās uz turieni. Intervijā laikrakstam “SM Segodņa” viņš atzīst, ka bijis vienkāršs lauku puika, kurš ielēcis pēdējā vilcienā. Tomēr viņš bija un ir ļoti talantīgs sportists. Pagājušajā gadā viņš kļuva par pasaules kausa jauniešu komandām reklāmas seju, spēlēja Latvijas U — 20 izlasē pasaules čempionātā un kļuva par Rīgas “Dinamo” trešo vārtsargu.
Valdis Puida,
Daudzeses pamatskolas direktors:
— Būtu ļoti jauki — halli vajag, un mēs tādu iespēju noteikti izmantotu, lai gan atjaunot halles darbību būtu ļoti dārgi — vai tas tagad vispār ir iespējams? Agrāk skolēnus uz halli autobusā vedām divreiz nedēļā, un katru reizi tas bija pilns — brauca ap 20 — 30 un vairāk skolēnu. Pagājušajā ziemā slidojām pa dīķi, ledu bijām uzlējuši arī basketbola laukumam, tomēr slidot hallē ir pavisam kas cits.
Kaspars Židovs,
Daudzeses pamatskolas sporta skolotājs:
— Protams, halle ir vajadzīga. Tajā regulāri trenējos līdz pat halles slēgšanai, bet tagad hokeju spēlēju Ogres un Rīgas klubos. Uz Ogres halli spēlēt hokeju brauc arī vairāki aizkrauklieši — mēs visi vēlamies, lai trenēties varētu Aizkrauklē. Hallē patiktu slidot arī daudziem cilvēkiem, kas nespēlē hokeju.
Valērijs Koreškovs,
hokeja treneris:
— Domāju, vajag atjaunot, un tas ir iespējams. Kad Aizkrauklē halli slēdza, pusotru gadu strādāju Baltkrievijā, biju treneris augstākajā līgā. Kad sākās krīze, tā ietekmēja arī hokeja finansējumu, tādēļ atgriezos Latvijā. Kādu laiku strādāju Ogres hallē, tagad esmu treneris hokeja klubā Rīgā, bet dzīvoju Aizkrauklē. Priecātos, ja halles darbību atkal atjaunotu. No visām Latvijā jaunuzceltajām hallēm vienīgi Aizkrauklē tā ir slēgta.
Brigita Krauze,
Aizkraukles novada sporta skolas direktore:
— Ir vajadzīga jebkura sporta būve, kurā iedzīvotāji var nodarboties ar sportu un stiprināt savu veselību. Kādreiz sporta skolai bija akreditēta hokeja programma un skolēnu hokeja komanda piedalījās arī Latvijas čempionātā, talantīgākos bērnus savās komandās aicināja citi sporta klubi. Aiz-
krauklē bija sporta nometne no Maskavas, visiem te ļoti patika. Sporta funkcionāri Rīgā dažkārt man jautā, vai ledushalli tiešām slēdzām, likvidējām? Uzzinājuši patiesību, viņi smagi nopūšas. Ne visas skolas izmantoja iespēju bez maksas slidot, kaut toreiz līdzekļus piešķīra rajona padome, bet uz Aizkraukli brauca slidot skolēni arī no Pļaviņām un Odzienas.
Valdis Padoms,
Aizkraukles sporta centra vadītājs, deputāts:
— Būtu labi, ja halles darbību atjaunotu. Darba grupa apmēram viena divu mēnešu laikā izvērtēs, cik tas varētu maksāt un vai pašvaldība spētu uzturēt visas sporta būves. Uzklausīsim viedokļus. Priecātos, ja arī citi uzņēmēji izteiktu savas domas, bet halles īpašniekam vajadzētu izstrādāt biznesa plānu — jābūt skaidram redzējumam, kā halle varētu attīstīties.
