Aizkraukles novada domē tikās vietējie sporta skolotāji, treneri, sacensību rīkotāji, sporta bāžu apsaimniekotāji, uzņēmēji. Visi, kuriem ir kāda saistība ar sportu gan profesionālā, gan amatieru līmenī.
Aizkraukles novada domē tikās vietējie sporta skolotāji, treneri, sacensību rīkotāji, sporta bāžu apsaimniekotāji, uzņēmēji. Visi, kuriem ir kāda saistība ar sportu gan profesionālā, gan amatieru līmenī. Galvenais jautājums — vai pilsētā jābūvē jauna sporta halle un kāda būs tālākā sporta attīstība novadā?
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Aizkraukles pašvaldībā vēl ne reizi nebija pulcējies tik daudz sportam piederīgu cilvēku. Apspriežams taču tik nozīmīgs jautājums — būt vai nebūt jaunai sporta hallei Aizkrauklē?
Iedzīvotāji saka “jā”
Vēl pirms šīs tikšanās Aizkraukles novada sporta padome skolās un bērnudārzos izplatīja atpaujas lapu, lai noskaidrotu pilsētas iedzīvotāju domas par halles nepieciešamību, par prioritārajiem sportaveidiem un citām ar šo jomu saistītām lietām. Atpakaļ saņemta 701 anketa. Tajās, ņemot vērā respondentu ģimenes locekļu skaitu, paustas vairāk nekā divu tūkstošu cilvēku domas.
671 aptaujas lapā apstiprināta jaunas sporta halles nepieciešamība, un gandrīz tikpat daudz aptaujas dalībnieku atbalsta arī sportiskās aktivitātes. Iedzīvotāji visatzinīgāk vērtējuši notiekošo skolu sporta zālēs, viņus apmierina arī ledushalles un stadiona darbība, mazāk ir apmierināto ar peldbaseina un manēžas darbību. Galvenā problēma sportā ir naudas trūkums, otrajā vietā — iedzīvotāju mazā atsaucība, pēc aptaujāto domām, pietrūkst arī iespēju trenēties, sacensību un treneru. Viens no anketas jautājumiem bija: “Kādus sportaveidus būtu nepieciešams attīstīt novadā?”. Nosaukts 15 sportaveidu, no kuriem pirmajā piecniekā ir futbols, basketbols, volejbols, peldēšana un teniss.
Sporta padomes vadītājs Jānis Plinta informēja: “Pusē anketu noteikti pausts jauniešu viedoklis. Par to liecina tādi sportaveidi kā boulings, teniss, skeitbords, kā arī fitness. Sākumskolas bērniem un bērnudārzos anketas izpildīja vecāki. Taču tikai 21 anketā pausta negatīva attieksme pret sporta halles celtniecību. Tātad novada iedzīvotājiem to vajag.”
Vieglatlētika vai sporta spēles
Pret halles celtniecību neiebilda arī neviens no sanāksmes dalībniekiem, taču neizlemts palika jautājums, kāda būs šī halle. Vai tā būs vieglatlētikas manēža ar visiem nepieciešamajiem sektoriem treniņiem un sacensību rīkošanai telpās, kā to vēlas Latvijas vieglatlētikas savienība, kuras pārstāvji nesen viesojās Aizkraukles novada domē? Vai tā būs halle, kura vairāk piemērota sporta spēlēm — futbolam, basketbolam, volejbolam, handbolam? Starp citu, rokasbumba nezin kāpēc aptaujas lapās pat nebija pieminēta, kaut gan tas ir iecienīts sportaveids, kurā Aizkraukles sportisti guvuši labus panākumus ne tikai rajona, bet arī valsts mērogā.
Firmas “RRKP būve”, kurai ir liela pieredze sporta haļļu celtniecībā, direktors Aigars Kalniņš piebilda, ka uzbūvēt halli, kurā vienlīdz labi var nodarboties ar vieglatlētiku un spēlēt sporta spēles, ir ļoti grūti un tas sadārdzina šāda objekta izmaksas. Viņš uzskata, ka, būvējot halli, priekšroka tomēr jādod sporta spēlēm un zālē jāierīko izbīdāmas tribīnes. Viņam piekrita daudzi sporta speciālisti, pat tie, kuri dzīves lielāko daļu veltījuši tieši vieglatlētikai, piemēram, Aizkraukles rajona sporta skolas direktors Ēriks Cīrulis.
“Radiet tik bērnus!”
“No manas mutes tas varbūt skanēs neparasti, tomēr arī es atbalstu halli, kura vairāk domāta sporta spēlēm. Aizkrauklē joprojām darbojas manēža, kura ir ļoti piemērota vieglatlētikas treniņiem un arī sacensību rīkošanai. Protams, kamēr tā piederēs sabiedriskai organizācijai un trūks naudas manēžas apsaimniekošanai, nekas nemainīsies. Ir vērts padomāt, kā uzlabot situāciju manēžā, lai to vairāk izmantotu vieglatlēti, bet jauno halli būvēsim futbolistiem, basketbolistiem un vojebolistiem. Praksē pierādījies, ka sporta spēles un vieglatlētika vienā hallē nesadzīvo, bet manēžā jau šobrīd ir ideāli izvietoti vieglatlētikas sektori, un vienlaikus var notikt vairākas sacensības. Tas viss tikai jāuzlabo un jāatjauno,” teica Ēriks Cīrulis.
Sporta skolas direktora viedoklim piekrita arī Aizkraukles pilsētas sākumskolas sporta skolotājs Mārtiņš Holsts, kaut sākumā viņš uzsvēra, ka priekšroka tomēr jādod vieglatlētikai. Un, ja vēl sportistiem atvērtu manēžas gala durvis, tad, piemēram, sākumskolas audzēkņu ceļš līdz sporta zālei kļūtu par simts metriem īsāks.
Kādu brīdi klausījies diskusijā, kas skar arī viņa apsaimniekoto objektu — manēžu, sporta biedrības “Vārpa” Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Ēriks Tatarčuks noteica: “Spriediet vien, bet, galvenais, radiet bērnus, lai būtu, kas uz šo halli iet!”.
Labs sākums
Par bērnu skaita samazināšanos, neorganizētām ārpusskolas sporta aktivitātēm un meistarkomandu trūkumu uztraucās arī Aizkraukles novada ģimnāzijas sporta skolotājs Juris Benjavs. Šos iemeslus viņš nosauca kā pretargumentu jaunas sporta halles celtniecībai. “Aizkrauklē nevienā sportaveidā nav meistarkomandas, ar kuru varētu lepoties Latvijas līmenī. Vietējā mērogā lielākoties sporto pieaugušie un veterāni, bet kur ir bērni? Mums neveidojas sporta klubi un nedarbojas tā sauktais piramīdas princips, kad bērni organizēti var trenēties kādā sportaveidā un pakāpeniski izaugt
līdz meistarkomandas līmenim. Vairākās pilsētās klubus veido, finansē un trenerus algo firmas, bet pie mums arī tas nenotiek,” skaidroja Benjava kungs.
Jāpiebilst gan, ka Aizkrauklē tomēr ir sportaveids, kurā bērni, trenējoties no mazotnes, izauguši līdz meistaru līmenim, un tas ir handbols. Tie, kuri jau izauguši no sporta skolas treniņgrupas vecuma, handbolu turpina spēlēt klubā “S
