Kādu labumu tā mums dos.
Kādu labumu tā mums dos.
Manuprāt, nevajadzētu vispirms domāt par to, kādas augstskolas filiāle varētu būt Aizkrauklē. Svarīgi ir rūpīgi izvērtēt, vai mūsdienīga augstskola Aizkrauklē patiešām ir reāli iespējama un kādas zinātņu nozares vai profesijas tajā varētu apgūt. Jāpadomā arī par to, kāda infrastruktūra papildus būtu nepieciešama, lai Aizkraukles vide studentiem liktos piemērota.
Izlemjot jautājumu par augstskolas izveidošanu Aizkrauklē, nepietiks tikai ar Aizkraukles iedzīvotāju aptauju, jo iedzīvotāji (viņu skaitā arī es) var atbildēt vienkārši, vai viņiem šī ideja patīk vai nepatīk. Idejas izvērtēšanai nepieciešams nopietns darbs un situācijas analīze gan darba tirgū, gan izglītībā Latvijā un arī Eiropā kopumā. Jāizvērtē, kādu labumu augstskola un to beigušie studenti varētu dot Aizkraukles vietējai sabiedrībai.
Neapmierina studijas
Izveidojot kādas augstskolas filiāli, tai nevajadzētu kļūt par daļu no nesakārtotas izglītības sistēmas. Manuprāt, lielākajās Latvijas augstskolās ir daudz problēmu. Augstskolās ir novecojušas studiju programmas, kvalificētu pasniedzēju trūkums, nolietotas mācību telpas un bibliotēkas, vairums studentu ir neapmierināti ar esošo studiju procesu un, visbeidzot, daudzām augstskolām (arī LU un RTU) katastrofāli trūkst līdzekļu, jo valsts piešķirtais finansējums ir nepietiekams un studiju maksas pārāk zemas, lai segtu mūsdienu prasībām atbilstošas augstskolas izmaksas. Turklāt lielās augstskolas ir diezgan birokrātiskas (LU, RTU, LLA u. c.), un izmaiņas tajās noris ļoti lēni.
Ieguvums — diploma nosaukums
Šo problēmu dēļ esmu kategoriski pret filiāles izveidošanu Aizkrauklē, jo “mātes augstskolas” problēmas automātiski pāries uz filiāli, turklāt lielās augstskolas vienmēr atstās filiāles otrajā plānā, gan piedāvājot mazāk kvalitatīvus pasniedzējus, gan piešķirot finansējumu utt. Vienīgais ieguvums kādam studentam varētu likties diplomā ierakstītais augstskolas nosaukums, kura ir plaši pazīstama un lepojas ar savu vēsturi. Arī šajā jomā var oponēt, jo augstskolas nosaukums nenosaka studenta kvalifikācijas un izglītības līmeni. Studiju programmām jābūt modernām un akreditētām.
Kā negatīvu piemēru var minēt LU Ekonomikas un vadības fakultātes vadības zinātņu programmu, kura izveidota 90. gadu sākumā un praktiski neatbilst mūsdienīgas uzņēmējdarbības prasībām. Arī studenti nav apmierināti ar šo studiju programmu, bet pati programma tomēr ir akreditēta, un diplomu rotā LU vārds.
Nav atpūtas vietu
Alternatīva varētu būt jaunas, modernas augstskolas veidošana, ņemot par piemēru pieredzi Ventspilī un Valmierā. Šīs augstskolas ir daudz sakārtotākas, un studiju programmas ir piemērotākas mūsdienu prasībām. Tomēr vismaz sākotnēji Aizkrauklē būtu grūti nodrošināt dienas nodaļas studentam nepieciešamās prasības. Pat Ventspilī studenti ir neapmierināti ar dzīvi, jo nav piemērotu vietu, kur pavadīt brīvo laiku (klubi, kino, teātri u. c.).
Sākumā varbūt Aizkrauklē veiksmīgi varētu realizēt neklātienes studijas, distances studijas (internetā) vai daļlaika studijas (līdz piecām dienām mēnesī). Tā augstskolai būtu vieglāk piesaistīt studentus un kvalitatīvus pasniedzējus.
“Iziet ārā” no Latvijas rāmja
Beidzot augstskolu, studentam jābūt spējīgam realizēt savas turpmākās izglītības vai profesionālās ieceres ne tikai Aizkrauklē un Latvijā, bet arī Eiropā, kur cilvēki dosies studēt tālāk vai sāks profesionālo karjeru, neskatoties uz to, vai Latvija iestāsies ES vai nē. Lai izveidotu šādu augstskolu, nepieciešams diezgan liels finansējums.
Domājot par šīm lietām, vajadzētu pamēģināt “iziet ārā” no Latvijas rāmīšiem un paskatīties, kādas mazās augstskolas darbojas citur pasaulē. Piemēram, Šveicē Landegas universitāte ir neliela un izvietota nomaļus no lielām apdzīvotām vietām, tomēr tā ir pazīstama aiz Šveices robežām, jo piedāvā modernu izglītības programmu. Daudzas no šīm nelielajām universitātēm lepojas ar studentiem, kuri pēc tam veiksmīgi aizstāv doktora disertāciju Oksfordas un citās slavenās universitātēs. Protams, kvalitatīvas studijas ir dārgas, un tiem, kuri studē, vajadzētu par to arī maksāt.
Ar skatu uz Austrumeiropu
Veidojot augstskolu Aizkrauklē, noteikti jāņem vērā attīstības tendences Latvijā un vismaz Austrumeiropā. Aizkrauklē varētu realizēt, piemēram, studiju programmas, sagatavojot speciālistus, kuri gatavi strādāt tieši Austrumeiropas reģionālās attīstības veicināšanā dažādās jomās (vietējās pašvaldības, mazais un vidējais bizness u. c.). Latvijā ir ļoti līdzīga situācija kā citās Austrumeiropas valstīs, kur arī saimnieciskā dzīve koncentrējas lielākajās pilsētās un trūkst pieredzes un ideju, kā attīstīt lauku rajonus un mazpilsētas. Jāpadomā arī par iespēju nodrošināt studiju procesu svešvalodā (piemēram, angļu).
