Aizvadītā gada decembrī Aizkraukles novada dome nolēma pārveidot Aizkraukles 2. vidusskolu par valsts ģimnāziju.
Aizvadītā gada decembrī Aizkraukles novada dome nolēma pārveidot Aizkraukles 2. vidusskolu par valsts ģimnāziju. Taču valsts ģimnāziju Aizkrauklē tik drīz neveidos, jo Izglītības un zinātnes ministrija šādu iespēju noraidīja nepietiekama skolēnu skaita dēļ.
Nevar valsts, plāno pašvaldības ģimnāziju
Lai būtu valsts ģimnāzija, viens no galvenajiem nosacījumiem ir izglītojamo skaits — no 10. līdz 12. klasei jāmācās vismaz 200 ģimnāzistiem. Aizkraukles 2. vidusskolā no 10. līdz 12. klasei šobrīd mācās 151 skolēns, līdz ar to valsts ģimnāzijas prasību ievērot nevar.
— Nepietiekamais skolēnu skaits ir galvenā problēma, — stāsta Aizkraukles 2. vidusskolas direktors Leons Līdums. — To neatrisinot, par valsts ģimnāziju nemaz nevar runāt.
Skolēnu skaita palielināšana ir sarežģīts un komplekss jautājums, tā nav dažās dienās atrisināma problēma, un ir skaidrs, ka valsts ģimnāzijas Aizkrauklē tik drīz nebūs.
— Valsts ģimnāzijas ideju atmetuši neesam, bet, tā kā to izveidot pagaidām nav iespējams, domājam par pašvaldības ģimnāziju, — stāsta Līduma kungs. — Lai veidotu pašvaldības ģimnāziju, minimālajam skolēnu skaitam no 10. līdz 12. klasei jābūt 150, ko mūsu skola jau sasniegusi. Mēģināsim izveidot pašvaldības ģimnāziju, ko vēlāk varētu pārveidot par valsts ģimnāziju.
Kur likt piektklasniekus?
Pašvaldības ģimnāziju Aizkrauklē varētu izveidot visai drīz, bet pirms tam jāatrisina virkne sarežģījumu, saistītu ar vidusskolas statusa maiņu. Par tiem runāja arī nule notikušajā Aizkraukles novada domes izglītības, kultūras un sporta komitejas paplašinātajā sēdē.
— Izveidojot pašvaldības ģimnāziju, tajā mācītos ģimnāzisti no 7. līdz 12. klasei, — stāsta Leons Līdums. — Kur likt 5. un 6. klasi?
Sēdes dalībnieki izteica iespēju šos skolēnus pārvietot uz Aizkraukles sākumskolu, taču tur visiem nepietiktu vietas. Iespējams, varētu atjaunot sākumskolas filiāli bijušā bērnudārza “Pasaciņa” ēkā vai arī samainīt vietām sākumskolu un Aizkraukles 1. vidusskolu. Taču, tā kā uz sēdi nebija uzaicināti 1. vidusskolas pārstāvji, šis jautājums palika neatbildēts.
— Katrā ziņā par telpām ir vairākas versijas, kuras jāapsver, jāpārdomā un visiem kopā jāizlemj, kā labāk rīkoties, — saka Leons Līdums.
Skolotājus baida bezdarbs
Ļoti liela problēma ir arī ģimnāzijas kadru izvēle. Pārveidojot vidusskolu par ģimnāziju, visi tās darbinieki no darba jāatbrīvo, lai pēc tam viņus pieņemtu darbā ģimnāzijā. Nav gan strikti noteikts, ka ģimnāzijā jāpieņem tie paši vidusskolas pedagogi, turklāt ģimnāzijā būtu mazāk štata vietu nekā vidusskolā.
— Līdz ar 5. un 6. klašu aiziešanu likvidētu 16 pedagoģisko likmju, — stāsta Aizkraukles 2. vidusskolas direktors. — Tā ir nopietna problēma. Jādomā, kur šie skolotāji strādās. Iespējams, viņi, tāpat kā skolēni, varētu pāriet uz sākumskolu.
Skolotājus bezdarba perspektīva satrauc, un ģimnāzijas izveides jautājums nu kļuvis par rungu ar diviem galiem: ģimnāzijā strādāt izdevīgāk, būtu lielākas algas (ģimnāziju pedagogi saņem par 10 procentiem lielāku atalgojumu — aut.), tajā pašā laikā neviens nevar būt drošs, ka viņam jaunajā veidojumā būs vieta.
Neizturi prasības, brauc pie kaimiņiem
Pagaidām neatbildēts paliek arī jautājums, ko darīt skolēnam, kurš ģimnāzijas prasības neiztur, kur vidējo izglītību iegūt viņam?
— Ja gribam ģimnāziju, noteikti jāizdomā, kādu alternatīvu piedāvāt skolēniem, kuri nevēlēsies vai nespēs mācīties ģimnāzijā, — uzskata Leons Līdums. — Citas vidusskolas ar latviešu valodas apmācību Aizkrauklē nav un šiem jauniešiem būs jāmeklē izglītošanās iespējas kaimiņos, piemēram, Skrīveru vidusskolā, Koknesē. Varbūt jādomā par latviešu plūsmas vidusskolas izveidi Aizkraukles 1. vidusskolā?
Lai Aizkrauklē būtu ģimnāzija, noteikti nepieciešama arī skolēnu dienesta viesnīca. Tās izveidi novada dome jau ieplānojusi — viesnīca varētu būt Aizkrauklē, Spīdolas ielā 18.
Jautājumu daudz, atbildes jāmeklē
Jautājumu un problēmu ģimnāzijas izveidei Aizkrauklē ir ļoti daudz. Diemžēl atbilžu pagaidām mazāk. Jādomā, kur izvietot 5. un 6. klases, kā nodarbināt atbrīvojamos pedagogus, kādu alternatīvu piedāvāt, un vēl, un vēl. Galu galā — kā pievilināt izglītojamos, lai turpmākajos gados 10. — 12. klasē mācītos vismaz 200 skolēnu un varētu domāt jau par valsts ģimnāzijas izveidi.
— Regulāri rīkosim dažādu speciālistu apspriedes, pārrunāsim visus iespējamos variantus, izvēlēsimies optimālāko un tikai tad pārveidosim vidusskolu par pašvaldības ģimnāziju, — saka Leons Līdums. — Tas katrā ziņā nav izdarāms dažās dienās, pat nedēļās.
