“Nodarbinātības valsts aģentūra izvērtēs, vai zemais atalgojums nav galvenais iemesls, kāpēc darba devēji nevar atrast darbiniekus,” izlasot šādu frāzi laikrakstā “Diena”, nevarēju saprast, smieties vai raudāt.
“Nodarbinātības valsts aģentūra izvērtēs, vai zemais atalgojums nav galvenais iemesls, kāpēc darba devēji nevar atrast darbiniekus,” izlasot šādu frāzi laikrakstā “Diena”, nevarēju saprast, smieties vai raudāt. Gribas vaicāt, vai Latvijā tas jau tāpat nav skaidrs? To jau sen atzinuši speciālisti, kuru domas mūsu valstī respektē.
Valsts darba inspekcijas Darba tiesību daļas vadītājs Guntars Staune apgalvo, ka Latvijā cilvēki strādā daudz, saņem maz, turklāt nemaksāt par virsstundām daudzi darba devēji uzskata par normu. To, ka samaksa par padarīto Latvijā ir pārāk maza, secina arī Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, bet Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns saka: “Darbaspēka problēmas darba devēji varēs atrisināt, tikai palielinot algas.”
Vai pēc šādiem ekspertu apgalvojumiem vēl vajadzīgs kāds īpašs pētījums? Manuprāt, par to jau liecina lielais cilvēku skaits, kuri devušies peļņā uz ārzemēm, kā arī garie Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātie vakanču saraksti un lielais skaits sludinājumu ar darba piedāvājumiem, kādu netrūkst arī “Staburagā”.
Daudzi gan uzskata, ka darba devēji strādniekus nevar atrast tikai tāpēc, ka Latvijā visi bez darba esošie ir sliņķi un dzērāji. Savukārt NVA vadība draud atņemt bezdarbnieku statusu tiem cilvēkiem, kuri trīs reizes būs nepamatoti atteikušies no konkurētspējīgas vakances. Diezin vai pārdēvēja, palīgstrādnieka, apkopēja, sētnieka, krāvēja, pavāra un kravas automobiļa vadītāja darbu daudzi atzīs par konkurētspējīgu vakanci. Taču tieši šajās profesijās, pēc NVA datiem, šīgada pirmajā ceturksnī bijis visvairāk brīvo darbavietu.
Kurš sevi cienošs cilvēks grib strādāt desmit stundu dienā par 150 latiem, kā tas, piemēram, ir lielveikalos. Ne velti darbinieki tajos mainās gandrīz katru mēnesi, bet pie durvīm arvien ir uzraksti: “Aicina darbā pārdevēju, krāvēju, apsargu…”. Uzņēmumos ne labprāt darbā pieņem sievietes, kurām ir mazi bērni, par darbu var aizmirst arī tad, ja gadās saslimt un veseļoties pāris nedēļu. Vai šajā situācijā cilvēkam var pārmest slinkumu un dzeršanu?
