SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrība” oktobra vidū pārgājusi kāda vācu zemnieka pārziņā. Viņš arī turpmāk vairāk kā 1200 hektāru zemes plāno izmantot līdzšinējai saimniecības specializācijai — sēklkopībai.
Par lēmuma pārdot uzņēmumu motīviem “Staburags” jautāja vienam no īpašniekiem, nu jau bijušajam SIA valdes loceklim Aivaram Dronkam. Viņš teic, ka tam gatavojies pēdējos trīs gadus. Punktu pielikusi pie varas esošo partiju koalīcijas nevēlēšanās nopietni palīdzēt lauksaimniekiem, galvenokārt izcīnot būtisku platību maksājumu palielinājumu. Latvijā tie joprojām ir vismazākie Eiropā. Tāpēc ar tādu valdības politiku viņš lauksaimniecības nozarei nesaskata nekādas perspektīvas.
Aivars Dronka atzīst, ka darījumā ar ārzemnieku rasts iespējamais labākais risinājums, jo pārdota ir ne tikai zeme, bet viss lauksaimniecības uzņēmums, kas būs spējīgs produktīvi turpināt darbu — ir tehnika, kaltes, noliktavas, traktori. Šajā gadījumā Vācijas zemnieks ir Latvijā tik ļoti vēlamais investors, nevis nekustamā īpašuma spekulants. Bez lielām investīcijām turpmākā uzņēmuma darbība būtu apgrūtināta, savukārt jaunajam īpašniekam tā modernizēšana, visticamāk, ir pa spēkam. SIA īpašumā līdz šim bija 700 hektāru zemes un ap 560 ik gadu nomāja. Jaunais SIA īpašnieks daļu nomātās zemes vēlas nopirkt.
Līdzšinējās pārrunas ar vāciešiem neliecinot, ka uzņēmuma darbības virziens tuvākajā nākotnē mainīsies vai ka tas varētu negatīvi ietekmēt tajā strādājošos. Lai arī no SIA aizgājuši daži valdes locekļi — Uģis Dronka un Guntars Senkāns, uzņēmumā valdes locekles amatā turpina strādāt Sarmīte Jansone, un tā prokūrists ir Andris Bēnītis.
Ap 30 gadu vecais vācu zemnieks jau pārcēlies dzīvot uz Skrīveriem, īrē māju, mācās latviešu valodu, interesējas par iespējām bērniem mācīties Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā un zemkopību uzskata par savu mūža darbu. Tāpat kā viņa tēvs, kuram Vācijā netālu no Hamburgas ir ap 500 ha liela saimniecība, kurā audzē arī kartupeļus un cukurbietes.
Aivars Dronka savukārt nodarbosies ar biznesu, kuram ir nākotnes perspektīvas, tomēr konkrētu darbības virzienu viņš pagaidām nevēlas atklāt.
Sarmīte Jansone uzņēmumā darbosies gan kā valdes locekle, gan agronome un kaltes pārzine. Viņa pretēji Dronkas kungam uzskata, ka lauksaimniecības nozarei Latvijā ir nākotne, kreņķi tajā bija un būs, no tiem neizvairīties.
Ar jauno SIA vadību pamazām izdodas sastrādāties, priekšā vēl daudz darba. “Viņš nav nācis, lai Skrīveros veiktu revolūciju, bet nākotnes plāni skaidrāki būs nākamajā mēnesī. Neviens no darba nav atlaists, Damokla zobens virs kāda galvas nekarājas. Protams, kā jau vācietis viņš uzņēmumā vēlas disciplīnu, kārtību, maksās par zināšanām, gabaldarbu un stundām. Iespējams, mainīs kādu tehniku, būs jāpierod strādāt ar citādām iekārtām. Lauki rudenī tika apsēti, darbi noliktavā neapstājas, notiek sēklas graudu pārdošana,” atklāj Sarmīte Jansone, jautāta par pašreizējo situāciju uzņēmumā. ◆
