Kokneses pašvaldības aģentūrā “Kokneses tūrisma centrs” pirmo reizi trīs mēnešus ilgā praksē ieradusies tūrisma speciāliste no ārzemēm.
Kokneses pašvaldības aģentūrā “Kokneses tūrisma centrs” pirmo reizi trīs mēnešus ilgā praksē ieradusies tūrisma speciāliste no ārzemēm. Vāciete Ada Kolsmane, kursos apguvusi teorētiskās zināšanas par Baltijas valstīm, nu Latviju un Koknesi iepazīst klātienē.
— Vai tūrisma jomā darbojaties sen?
— Mana pirmā profesija ir tulkotāja, es runāju angļu un krievu valodā. Esmu strādājusi arī tirdzniecībā, nodarbojos ar nekustamo īpašumu pirkšanu un pārdošanu, biju apdrošināšanas aģente. Taču sapratu, ka tas tomēr nav darbs, kurā gūstu piepildījumu un par ko sapņoju. Uzzināju par iespēju kursos apgūt tūrisma speciālista arodu un pieteicos. Gan kursus Vācijā, gan praksi Latvijā apmaksā no Eiropas Savienības līdzekļiem.
— Kā nokļuvāt Koknesē?
— Kursu apmeklētāji specializējas sadarbībā ar Baltijas valstīm, un viena no mācību daļām ir prakse kādā no šīm valstīm. Internetā ieraudzīju Kokneses mājaslapu, taču diemžēl informācija tajā bija tikai latviešu valodā. Kursos nedaudz apguvām latviešu valodu, kā arī, ņemot palīgā vārdnīcu, kaut ko tomēr izlasīju. Prakses laikā esmu sapratusi, ka Koknese tūrisma ziņā ir izaugusi līdz starptautiskam līmenim, tāpēc informācijai internetā vajadzētu būt arī svešvalodās. Kad izlēmu praktizēties Koknesē, tūrisma centra vadītājai Dainai Liepiņai pa e–pastu nosūtīju vēstuli, krietnu laiku sarakstījāmies.
— Kādi ir pirmajās nedēļās gūtie iespaidi?
— Esmu novērojusi, ka Koknesē pietrūkst mārketinga aktivitāšu, kas saistītas ar tūrisma veicināšanu. Tūrisma centra vadītāja daudz nodarbojas ar lietām, kas patiesībā nav šīs nozares speciālista ziņā. Viņai “jāķer” zagļi, kas apzaguši suvenīru kiosku, jārūpējas par laivu piestātnes izveidošanu, jāpasūta suvenīri un jādara daudz citu blakuslietu. Viņai noteikti nepieciešams arī lielāks vietējo iedzīvotāju atbalsts. Svarīgi, lai cilvēki uz tūrismu paraugās kā uz pagasta ekonomiskās izaugsmes iespēju. Arī tūrisms ir bizness, un ar to var pelnīt naudu.
Tā kā Latvija Eiropas Savienībā iestājusies nesen, šajā valstī ir lieliska iespēja nepieļaut tās kļūdas, kādas pieļautas citās Eiropas valstīs. Īpaši tas sakāms par neskartās dabas saglabāšanu. Tieši skaistā daba ir tā īpašā vērtība, ko Latvija var piedāvāt ceļotājiem un ar ko tā atšķiras no citām valstīm. Neskarto dabu un mierīgu atpūtu meklē individuālie ceļotāji. Kad atgriezīšos mājās, esmu iecerējusi dibināt savu uzņēmumu un sadarboties tieši ar šo reģionu, “pārdodot” vācu tūristiem ceļojumu iespaidus Latvijā.
— Vai Latvijā esat paspējusi apskatīt arī citas vietas?
— Biju Rīgā, Ķemeru nacionālajā parkā, staigāju gar Baltijas jūru, viesojos Jaunpilī un Engurē. Kopā ar kolēģiem no Kokneses tūrisma centra devāmies izmēģināt jauno tūrisma maršrutu tepat Aizkraukles rajonā. Braucām ar laivām pa Mēmeles upi, biju sajūsmā par šo iespēju, jo braukt ar kanoe laivu ir mans vaļasprieks.
Otra mana mīlestība ir dejas, un man ļoti iepatikusies folkloras kopa “Urgas”. Apbrīnoju šī kolektīva sniegumu. Arī folklora ir latviešu kultūrvēstures mantojums, ko noteikti novērtē ārzemju tūristi. Kopā ar “Urgām” piedalījos arī Jāņu mācībās.
***
Kokneses tūrisma centra vadītāja Daina Liepiņa stāsta, ka Ada prakses vietā ieradās, labi sagatavojusies. Viņa zināja, kā Latvijā darbojas pasažieru pārvadājumu sistēma, kādi ir mūsu ēdieni, valsts vēsturi un daudz citu lietu. Izlasot internetā atrodamo informāciju, Adai bija radies priekšstats, ka Koknesē rit aktīva sabiedriskā dzīve, un tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc vāciete izvēlējās tieši šo pagastu. Pēc pāris Koknesē pavadītajām nedēļām topošā tūrisma speciāliste nav vīlusies. Jau dažas dienas pēc prakses sākuma Adai bija iespēja piedalīties Kokneses 730 gadu jubilejai veltītajās svinībās, un viņa ir sajūsmā par piedzīvoto. Latvijā nosvinēti arī Jāņi.
Daina Liepiņa stāsta:
— Strādājot kopā ar Adu, esmu guvusi ļoti vērtīgas atziņas par to, ko vēlas tūristi no Vācijas — kādu servisu saņemt, ko redzēt. Pārrunājām, pie kādiem jauniem projektiem vajadzētu strādāt. Šī informācija un viņas skatījums uz mūsu darbu un piedāvājumu ir ļoti svarīgs, jo pēdējā laikā vislielākais tūristu pieplūdums vērojams tieši no Vācijas. Nedēļas laikā pie mums iegriezās astoņi ārzemju tūristi, no kuriem seši nolēma Aizkraukles rajonā palikt ilgāk.
Kopīgi esam apskatījušas pusi Aizkraukles rajona tūrisma objektu, naktsmītnes un atpūtas vietas, līdz augusta beigām, kad Adai būs jādodas projām, noteikti apskatīsim arī visu pārējo. Mums ir daudz ideju, kā uzlabot piedāvājumu, lai tūristiem varētu sniegt pēc iespējas kvalitatīvākus pakalpojumus.
