Iesaka Imants Kaziļuns, laikraksta “Staburags” reportieris
Katrs no mums ir redzējis kaut vienu seno laika gleznu, piemēram, Žaka Luija Davida ap 1800. gadu gleznoto “Napoleons šķērso Alpus”, kurā dižais karavadonis attēlots baltā zirgā, kas pacēlies pakaļkājās, pats tērpies sarkanā apmetnī, pacēlis labo roku. Vai glezna ataino konkrētu ainu no dzīves vai arī runā simbolu valodā? Par ko stāsta citas gleznas, skulptūras un tajās redzamās figūras, detaļas — gliemežnīcas, eņģeļi, roku žesti? Uzzinot to, katru gleznu sāc lasīt, izprast darba dziļāko būtību. Tāpēc tiem, kuriem mākslas pasaule tīk, bet par to nav padziļinātu zināšanu, no sirds iesaku iegādāties Jāņa Rozes apgāda sērijā “Mākslas pamati” izdoto Metju Vilsona grāmatu “Simboli mākslā”. Tajā apkopotas 108 ilustrācijas, 51 mākslas darbā visbiežāk izmantotais simbols. Atgriežoties pie gleznas, kurā redzams Napoleons, grāmatā par viņu un zirgu teikts: “Napoleons bija pieprasījis, lai viņu glezno mierpilnu un ugunīga zirga, nevis kaujas vidū, bet vedot savus pulkus pretī spožai uzvarai. Zirgs kā simbols izvēlēts, lai demonstrētu vēlmi valdīt un kontrolēt: nesatricināmi mierīgs varonis saņēmis grožos neapspiežamu spēku.” Vai nav tiesa, ka pat tik mazs ieskats, tikai vienā gleznā, vienā simbolā paver plašāku skatienu arī uz citām gleznām, kurās valdnieki, karavadoņi vai kāds cits personāžs savalda šo cēlo un spēcīgo dzīvnieku. Ne velti bijušais Karaliskās gleznu krātuves pārzinis Kristofers Loids par šo grāmatu teicis: “Meistarīgs sniegums, lielisks ieskats tēmā, kas padziļina mūsu interesi par mākslu.” ◆
