“Mēs iesim tur, kur tēvu zeme sauc!”.
(1. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 10. novembra numurā.)
“Mēs iesim tur, kur tēvu zeme sauc!”
Ar šādu devīzi, kura ierakstīta pulka karavīru sirdīs un karogā, nostiprināt Austrumu frontes aizmuguri uz dienvidiem no Daugavas devās divi 3. Jelgavas pulka bataljoni. Par operāciju vadītāju šajā rajonā norīkoja 29 gadus jauno Jelgavas pulka komandiera palīgu kapteini Paulu Hasmani. Viņa virsnieka karjera bija tikpat strauja, cik lejupslīde. Izdienēja līdz pulka komandierim, taču miera laikā viņu par dažādiem pārkāpumiem no dienesta priekšlaikus atvaļināja.
Hasmaņa rīcībā nodeva arī Ventspils pulka rotu, Valmieras izlūku komandu, kā arī Daudzevas, Eķengrāves (Viesītes) un Biržu komandanta komandu. Šīs 750 karavīru lielās grupas uzdevums bija aizstāvēt pozīcijas no Jaunjelgavas līdz Viesītei. Tādēļ Hasmaņa vienības izvietojās galvenokārt Sunākstes—Vārenbrokas (Vārnavas) rajonā, kā arī Lauces upes labajā krastā. Jau 14. oktobrī pie Viesītes un trīs dienas vēlāk pie Biržiem (Jēkabpils raj.) Hasmaņa vadītie spēki sakāva bermontiešu vienības, iegūstot bagātīgu kara trofeju krājumu.
Latviešu aktivitātes
Latvijas armijas vadība ļoti labi saprata, ka, tikai pārņemot kaujas iniciatīvu savās rokās, varēs traucēt pretiniekam veidot uzbrukumus. Tādēļ pēc bermontiešu panākumiem pie Torņakalna un Bolderājas mūsējie sāka enerģiski rīkoties Jaunjelgavas apkārtnē. 14. oktobrī divas valmieriešu rotas ar Brodera un Veckalniņa nodaļām izvirzījās līdz Taurkalnes muižai un stacijai.
Savukārt vācu leģiona daļas, sasniedzot Valles—Bārbeles—Skaistkalnes rajonu, jutās tik stipri nogurušas no iepriekšējo dienu kaujām un ilgā pārgājiena, ka nolēma dažas dienas atpūsties. Karavīriem ļoti trūka ziemas apģērba un apavu. Tomēr plānotā atpūta bermontiešiem neizdevās, jo vācu lidotāji jau ziņoja par mūsu karavīru rosību Skrīveru stacijā un valmieriešu rotu virzīšanos uz Valli. Arī lietuviešu karaspēks, ieņēmis Biržus (Lietuvā), jau tuvojās Latvijas robežai. Vācieši jutās apdraudēti, tādēļ leģiona vadība pavēlēja tām daļām, kuras nebija piedalījušās kaujās pie Torņakalna, uzbrukt Jaunjelgavai un aizdzīt mūsu karaspēku uz Daugavas labo krastu.
Visi ceļi ved uz Jaunjelgavu
Jau nākamajā dienā prāvi pretinieka spēki uzbruka Taurkalnes stacijai. Valmieras pulka rotas spiedienu neizturēja un atkāpās uz Jaunjelgavu. Sekmīgi darbojās Brodera nodaļa un Veckalniņa partizāni, kuri sagūstīja vairākus ienaidnieka karavīrus. Leģiona grupējuma komandieris majors Gētze pavēlēja veikt plašu kājnieku izlūkdarbību līdz Taurkalnes un Daudzevas stacijai, bet Rīkhofam izsūtīt izlūkus uz Kurmeni.
Nākamajā rītā leģiona spēki sāka savu uzbrukuma gājienu trijās kolonnās.
(Turpmāk vēl)
