Aizkraukles vīriešu futbola komanda kļuvusi par Latvijas veterānu sporta spēļu čempioni. Šāds tituls izcīnīts pirmo reizi.
Aizkraukles vīriešu futbola komanda kļuvusi par Latvijas veterānu sporta spēļu čempioni. Šāds tituls izcīnīts pirmo reizi.
Pretinieki pārkāpj noteikumus
Ļoti apmierināts ar paveikto ir futbola entuziasts Fjodors Gička: “Cīņa par medaļām bija ļoti sīva, jo pretinieku komandās netrūka augstākās līgas spēlētāju. Ar valsts spēcīgākajām vienībām — Liepājas un Daugavpils komandām — tikāmies gan apakšgrupā, gan finālā.”
Aizkraukles futbola komanda ar vienu zaudētu spēli un divām uzvarām apakšgrupā bija otrā, pusfinālā spēle ar Daugavpili beidzās neizšķirti 1:1, un tikai pēc trijiem soda sitieniem ar 3:0 aizkrauklieši daugavpiliešus pieveica. Finālspēlē par pirmo vietu mūsējie tikās ar Ogres vienību. Arī šī spēle beidzās neizšķirti vai, var teikt, “sausā” — 0:0. Pēc soda sitieniem Aizkraukles futbolisti ar 6:7 gan zaudēja, taču aizkrauklieši, uzzinājuši, ka pretinieki sacensību laikā pieļāva pārkāpumu, uzrakstīja protestu, un pirmo vietu piešķīra Aizkraukles vienībai.
Godam nopelnītas
“Mēs visu laiku spēlējām labāk nekā pretinieki, tikai pašās beigās nedaudz nepaveicās. Uzskatu, ka uzvaru tomēr esam godam nopelnījuši. Domāju, ka man un komandas biedram Romualdam Naruškam — diviem ilggadējiem futbolistiem — tā ir skaista dāvana 50 gadu jubilejā,” saka Fjodors Gička. Komandas biedri piebilst, ka abi piecdesmitgadnieki sacensībās bijuši vienības līderi. Romualds cīnījies “kā zvērs”, bet Fjodors, stāvot vārtos, atvairījis vairākus precīzi mērķētus sitienus un iedzīvojies pamatīgos zilumos.
Aizkraukles komandā spēlēja Fjodors Gička, Romualds Naruška, Arturs Čerņausks, Vladimirs Petrusenko, Jānis Gusevs, Aigars un Dzintars Zelmeņi, Juris Mačuļskis, Andrejs Koļesņikovs un Jurijs Petuškovs.
Divdesmit gadu kopā
Lielākā daļa šīs komandas futbolistu kopā spēlē nepilnus divdesmit gadus, labi viens otru iepazinuši un lieliski saspēlējušies. Tie ir vīri, kuriem futbols ir sirdslieta. Vairākus gadus Aizkraukles futbolisti spēlējuši arī valsts čempionāta otrās līgas turnīrā un bijuši gatavi startēt pat virslīgā, taču tam pietrūcis naudas. Lai spēlētu augstākajā līgā, jāievēro stingras prasības, piemēram, mājas spēlēs jānodrošina labs sporta laukums ar ģērbtuvēm un dušām, bet Aizkrauklē pagaidām tādas iespējas nav.
Veterānu sacensībās viņi startē vairākus gadus, taču sirdī jūtas jauni. Viņiem prieks arī par to, ka pēdējos gados futbols Aizkrauklē pamazām attīstās, veidojas komandas, kurās spēlē daudz jauniešu.
