Eiropas Parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvušas labēji centriskās partijas, otrajā vietā ierindojušies sociālisti, pēc viņiem liberāļi un zaļie.
Sociālistiem nespējot izmantot vēlētāju satraukumu, kuru izraisījusi ekonomikas lejupslīde, savas pozīcijas Eiropas Parlamentā (EP) nostiprinājušas galēji labējās, pret imigrantiem noskaņotās un eiroskeptiskās partijas. Piemēram, skandālu vajāto Lielbritānijas premjerministra Gordona Brauna vadīto leiboristu partiju trešajā vietā atbīdījusi Apvienotās Karalistes Neatkarības partija, kas pieprasa Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Pirmo reizi EP iekļuvusi arī galēji labējā Britu nacionālā partija (BNP), kas vienu deputāta vietu atņēmusi leiboristiem. Īpaši vīlušies Pirmo reizi EP vienu no Zviedrijas 18 parlamentāriešu vietām ieguvusi Zviedrijas Pirātu partija, kas vēlas, apejot pastāvošās autortiesības, legalizēt failu apmaiņu internetā.Pretrunīgi vērtētā, pret islāmu noskaņotā nīderlandiešu politiķa Gērta Vildersa vadītā Brīvības partija ar 17 procentiem balsu Nīderlandē ierindojusies otrajā vietā.Somijā ievērojamus panākumus guvusi eiroskeptiski noskaņotā un nacionālistiskā Īsto somu partija, kuru atbalstījuši desmit procenti vēlētāju.Arī Austrijā uzvaras laurus plūca eiroskeptiķi, kamēr abas valdošās partijas cieta sagrāvi.Galēji labējie nostiprinājuši savas pozīcijas Ungārijā un Rumānijā, taču viņi nav spējuši nodrošināt sev tik lielu ietekmi, kā prognozēja daži analītiķi.Vēlētāji sodījuši pie varas esošās centriski kreisās partijas Lielbritānijā, Spānijā un Portugālē. Sāpīgu sakāvi cietuši arī Vācijas sociāldemokrāti, kuri šobrīd ir koalīcijā ar konservatīvajiem, kā arī opozīcijā esošie Francijas sociālisti. Bet visgraujošāko sakāvi, šķiet, piedzīvojuši Ungārijas sociālisti, un opozīcijā esošo konservatīvo panākumi varētu destabilizēt jau tā novājināto valdību — uzskata analītiķi.“Ekstrēmās partijas ir ļoti heterogēnas. Maz ticams, ka tās pārstāvēs saliedētu bloku,” uzskata Eiropas Politikas centra pārstāvis Antonio Misiroli.“Šis Eiropas sociāldemokrātijai ir ļoti skumjš vakars. Mēs gaidījām labākus rezultātus…” atzinis EP Sociālistu frakcijas līderis Martins Šulcs.Sarūk ik reiziŠīgada EP vēlēšanas izcēlušās arī ar rekordzemu balsotāju aktivitāti. Zemākā vēlētāju aktivitāte, tāpat kā pagājušo reizi, konstatēta Slovākijā (19,6 procenti) un Lietuvā (20,9 procenti), bet augstākā — Luksemburgā (91 procents) un Beļģijā (85,9 procenti), taču jāpiebilst, ka šajās valstīs vēlēšanas ir obligāts pilsoņu pienākums. Analītiķi neņemas teikt, cik liela vēlētāju aktivitāte būtu Latvijā, ja vienlaikus nebūtu notikušas pašvaldību vēlēšanas. Vēlētāju aktivitāte sarūk ik gadu, pirmoreiz EP vēlēšanas notika 1979. gadā, tad nobalsoja gandrīz 62 procenti Eiropas Savienības pilsoņu.
