Selekcijas nodaļas vadošā pētniece Biruta Jansone atzīst, ka līdz ar valsts lauksaimniecības politikas maiņu pārmaiņas ir arī zinātnē.
Selekcijas nodaļas vadošā pētniece Biruta Jansone atzīst, ka līdz ar valsts lauksaimniecības politikas maiņu pārmaiņas ir arī zinātnē.
— Pēc PSRS sabrukšanas mūsu ceļš uz rietumiem sākumā šķita akmeņains un ērkšķains, dažbrīd pat nesaprotams. Nāca un gāja Eiropas pārbaudītāji un pamācītāji. Viņi mūs uztvēra kā nezinīšus, kurus vajag mācīt un mācīt. Praksē izrādījās, ka daudzos gadījumos bija otrādi — viņi mācījās no mums, — stāsta Jansones kundze.
Naudas netrūkst
— Kā strādā selekcijas nodaļas?
— Mēs strādājam projektā, kuru finansē Zinātņu akadēmijas Zinātnes padome, tieši selekcijas programmā. Tas mums ir stabils finansējums daudzu gadu garumā, jo selekcija ir ilgstošs process. Mēs saņemam arī Zemkopības ministrijas subsīdijas par ģenētisko resursu vākšanu, sagatavošanu, izpētīšanu, reģistrēšanu un aprakstīšanu. Ir arī nelieli projekti un līgumi ar lauksaimniecības konsultāciju dienestiem par daudzgadīgo zāļu šķirņu pārbaudi gan bioloģiskajā laukā, gan dažādos maisījumos. Mums par to maksā, tāpēc sūdzēties par darba vai naudas trūkumu mēs nevaram.
Paši izraugās vadītāju
— Selekcijas nodaļai ir jauna vadītāja. Vai jūs paši viņu izvēlējāties?
— Kolektīvā ir 13 darbinieku — zinātnieki, laboranti un agronomi. Mūsu nodaļu vada asistente Līvija Tiltiņa. Mēs nodaļas sapulcē nolēmām, ka jāizvēlas jauna vadītāja, jo 21. gadsimtā ir cita domāšana un iespējas. Jāļauj strādāt un vadīt jaunajiem zinātniekiem. Līvijai tā ir pirmā darbavieta. Mēs jutām viņas augsto atbildības līmeni un tāpēc nolēmām uzticēties. Līvija nāk no lauksaimnieku ģimenes, jo māte Skrīveros bija agronome, tāpēc esam droši, ka viņa no zemes un zinātnes nekur projām neaizies.
— Vai no institūta kāds ir aizgājis pavisam, labāka darba meklējumos?
— Pirms vairākiem gadiem no institūta aizgāja septiņi darbinieki. Un nu jau gandrīz gadu Anglijā strādā arī mūsu bijusī doktorande Maruta Spārniņa.
Selekcijas nodaļā divas darbinieces pašlaik ir jaunās māmiņas, un, kad mazie paaugsies, gaidīsim viņas atpakaļ.
Taps jaunas šķirnes
— Kādu redzat Selekcijas nodaļas nākotni?
— Selekcijas process vienmēr ir nepārtraukts. No 2006. gada sākām jaunu projektu un, apzinoties lauksaimniecības vajadzības, iekļāvām tajā arī jaunu kultūru selekciju, piemēram, jaunu baltā āboliņa šķirni. Tāpat tagad pieprasīta un moderna ir tauriņziežu kultūra “Austrumu galega”. To mēs selekcionēsim no jauna, jo Latvijā nav nevienas šīs šķirnes kultūras. Arī stiebrzāļu klāstu papildināsim ar jaunām šķirnēm, domājam pievērsties tieši dekoratīvajām stiebrzāļu formām. Mūsu pienākums ir ražot augstākās kategorijas zāļu sēklas, kuras var pavairot un pārdot zemniekiem.
Par lielu prieku Selekcijas nodaļas darbiniekiem ar Zemkopības ministrijas atbalstu varēsim savai nodaļai iegādāties jaunas mazgabarīta sēklu apstrādes mašīnas. Līdz šim strādājām ar ļoti vecu tehniku.
Mēs priecājamies arī par iespēju ar saviem referātiem būt ārzemēs. Līdz šim esam bijuši Bulgārijā, Ķīnā, Īrijā, Spānijā un Francijā. Brauksim arī turpmāk.
