Šogad Latvijas Republikas zemessardzei aprit 15 gadu, un rīt Latvijas Kara muzejā svinīgā pasākumā apzīmogos svētkiem veltīto pirmās dienas pastmarku.
Šogad Latvijas Republikas zemessardzei aprit 15 gadu, un rīt Latvijas Kara muzejā svinīgā pasākumā apzīmogos svētkiem veltīto pirmās dienas pastmarku. Ar 15 gadu jubilejas piemiņas medaļu apbalvos labākos zemessargus, viņu vidū 75 arī no Aizkraukles rajona.
Tēvzemes sargi
Neatkarību atguvusī Latvijas valdība 1991. gada 23. augustā pieņēma likumu “Par Latvijas Zemessardzi”, kas noteica, ka zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Lai to izveidotu, galvenais bija iesaistīt pilsoņus valsts aizsardzībā. Latvijas laukos un pilsētās sāka pieteikties brīvprātīgie — gan jauni puiši, gan vīri sirmām galvām. Ar Zemessardzes priekšnieka pavēli 1991. gada 24. augustā sāka reģistrēt zemessargu kandidātus pašvaldību teritorijās. Līdz 1991. gada decembrim 35 teritoriālajos bataljonos bija iestājušies ap 10 000 cilvēku.
Šobrīd zemessardze izveidojusies par valsts sauszemes teritorijas aizsardzības pamatu un Nacionālo bruņoto spēku lielāko sastāvdaļu. Zemessardzē dien 15 000 zemessargu, kuri zvērējuši sargāt Latvijas tautu, valsti un tās neatkarību. 1400 zemessargu ir ierindas dienestā, bet 13 500 — ārrindas dienestā, kuri uzdevumus pilda no darba brīvajā laikā. Gadu gaitā mainījusies arī zemessardzes štāba struktūra. Jau pirms 15 gadiem sākās zemessardzes bataljonu formēšana atbilstoši valsts teritoriālajam iedalījumam.
Tvarsta zagļus
Aizkraukles rajonā zemessargi pirmo zvērestu valstij nodeva 1991. gada 16. novembrī, un pirmais štābs bija vecajā kara komisariāta ēkā Aizkrauklē. 1991. gadā zemessardzē iestājās ap 200 vīru, un Latvijai joprojām kalpo apmēram puse no viņiem. Sākumā zemessardzes 55. kājnieku bataljonā bija vairāk nekā desmit rotu, pēdējos gados nodibinātas četras.
Sākumā zemessargi pildīja policistu un apsargu funkcijas — nodrošināja sabiedrisko kārtību gan saviesīgos pasākumos, gan ballēs, veica reidus un aizturēja nelikumīgus alkohola tirgoņus, konfiscēja zagtu melno metāllūžņu kravas. Zemessargi veica ne tikai iecirkņa inspektoru, bet arī ceļu policistu pienākumus, tvarstot iereibušus autobraucējus. Tikai pēdējo gadu laikā zemessargi specializējas militārajā jomā. Svarīgākais ir jauno zemessargu kvalitatīva militārā sagatavošana, objektu apsardze un aizsardzība. Zemessargi šobrīd pilda tādas pašas funkcijas kā miera uzturēšanas spēki. Vīriem jābūt gataviem piedalīties dabas stihiju izraisītās nelaimēs, ugunsgrēku dzēšanā un plūdu likvidēšanā.
Padomju laika ekipējums
Piecpadsmit gadu laikā ļoti krasi mainījies gan zemessargu apģērbs, gan ekipējums. Pirmos formastērpus Aizkraukles rajona vīri deviņdesmitajos gados pirka paši. Aizkraukles rajonā padomju laikā nebija nevienas karabāzes, tāpēc zemessargiem bija sarežģītāk tikt pie Kalašņikova tipa automātiem un armijas apģērba. Ekskluzīvākā manta, ko varēja iegūt, bija krievu desantnieka mugursoma, kas šodienas prasībām nemaz neatbilst, bet tolaik tās bija īsts atradums. Zemessargi iztika ar padomju laika kartēm un dokumentiem. Arī formastērpi bija raibi un krāsaini, nepārtraukti kaut kas mainījās, nebija vienotības. Pašlaik Aizraukles rajona zemessargu ekipējumā ir zviedru triecienšautenes AK — 4 un “Kehler” ložmetēji. Beidzot ir arī visā Latvijā vienota mācību literatūra ar saskaņotiem terminiem un pavēlēm, kas iepriekš atšķīrās.
Patrioti vēl ir
Uldis Albiņš, Zemessardzes 55. kājnieku bataljona štāba priekšnieks, stāsta, ka deviņdesmito gadu sākumā vīri pieteicās dienēt zemessardzē vairāk patriotisku jūtu vadīti: “Vīri vēlējās aizstāvēt savu valsti, cīnīties par to tiešā nozīmē. Pēdējā gada laikā esam uzņēmuši 40 jaunu zemessargu, cenšamies piesaistīt jauniešus. Viņiem ir iespēja iegūt militārās pamatiemaņas, iemācīties rīkoties ar šaujamieroci, piedalīties militārās nometnēs un operācijās. Aizkraukles rajona zemessargi piecpadsmit gadu laikā aktīvi piedalījušies un arī uzvarējuši dažādās sporta spēlēs. Aizkrauklē ir arī viena no spēcīgākajām zemessardzes speciālo uzdevumu vienībām valstī.
