Vakar jau uzzinājām abonēšanas kampaņas rezultātus. No līdzšinējā abonentu skaita esam zaudējuši tikai dažus desmitus, un tas ir lielisks rezultāts. Par to mums liels prieks un milzīgs paldies visiem, kuri būs kopā ar mums visu nākamo gadu! Atklāti atzīstot, bijām gatavojušies daudz sliktākam iznākumam, jo saprotam, cik grūti tagad cilvēkiem ar iztikšanu. Tomēr jūs, cienītie un mīlētie lasītāji, esat izvēlējušies “Staburagu” par savu informācijas avotu, un mēs no sirds centīsimies strādāt tā, lai neliktu jums vilties. Mums tam ir viss nepieciešamais. Vispirms jau darbinieki — jauni, talantīgi, zināt un citiem stāstīt alkstoši, mūsdienīga tehnika, taupīgi dzīvojot, uzkrāti līdzekļi, lai nevienam nerastos šaubas, vai “Staburags” nākamgad iznāks. Diemžēl šādus jautājumus abonēšanas kampaņas laikā mums nācās uzklausīt, jo ne mazums preses izdevumu tika slēgti vai bankrotēja. “Staburagam” tas nedraud, esam izturējuši daudz grūtākus laikus, un, runājot līdzībās, vienreiz nogremdēto otrreiz vairs neizdosies “nolaist dibenā”…
Gadam beidzoties, mēdzu pāršķirstīt izdoto numuru komplektu. Katru gadu tam uz galda jāizbrīvē arvien lielāka vieta un jāvelta vairāk laika, jo komplekts kļuvis biezāks un smagāks. “Svaru” piedod arī kopīgi ar citu laikrakstu redakcijām izdotais praktisko padomu pielikums “Dzīvespriekam”. Mums pašiem tas ļoti patīk. Ceram, ka arī jums, lasītāji, jo turpināsim to izdot. Šodien jūs kopā ar “Staburagu” saņemat arī žurnālu “Latvijas lepnums 2009”, ko līdz šim piecus gadus varēja lasīt vienīgi “Dienas” abonenti. Tajā ir daudz jauku stāstu par sirsnīgiem un pašaizliedzīgiem cilvēkiem. Būtu labi, ja nākamgad šai akcijai pieteiktu vairāk pretendentu no Aizkraukles reģiona novadiem. Mums taču ir tādi ļaudis!
Kamēr mums ar reklāmas ieņēmumiem tā paknapāk, nekādus īpašus jaunumus nevaram solīt, tomēr neko arī nesamazināsim. Mēģināsim izmantot katru izdevību doties uz Rīgu, citām pilsētām un valstīm, lai iegūtu jūs, lasītāji, interesējošu informāciju no pirmavota. Jau janvāra vidū reportieris Imants Kaziļuns dosies uz Briseli, kur tiksies par zemniekiem rakstošie Eiropas Savienības valstu mediju pārstāvji. Zinām, ka jums gribētos lasīt daudz vairāk labu ziņu, taču to ir tik, cik jūs paši mums stāstāt, un mūžīgie anonīmie oponenti interneta portālā, kā esam pārliecinājušies, spēj saknē nokaut pat vispozitīvāko sākotni. Varbūt tā nedrīkst novēlēt, bet tomēr — kaut viņiem roka neceltos klikšķināt datora klaviatūras burtu taustiņus un nozākāt labo un tīro tikai tāpēc, ka pašiem žulti nav kur likt.
Tīģera gadā kolektīva vārdā novēlu visiem šī dzīvnieka izveicību, izturību un viltību, lai gada raibajā “kažokā” būtu pēc iespējas mazāk melno svītriņu vai arī tās būtu knapi pamanāmas! Būsim veseli, dzīvosim priecīgi!
