Slīcējs, lai izglābtos, ķeras kaut pie trausla salmiņa. Taču rezultāts ir zināms — salmiņš nogrimst reizē ar slīcēju. Šī darbība man asociējas ar Tautas partijas (TP) organizēto ekonomikas konferenci, kurā partijas ierindas biedrs, patiesībā tās ideoloģijas “smadzenes” Andris Šķēle nāca klajā ar Latvijas ekonomikas glābšanas plānu.
Viņam gan nav ne jausmas, kas to varētu realizēt, jo pašas TP reitings ir ļoti zems. Aptauju dati liecina, ka tauta šai partijai ne tikai pilnībā neuzticas, bet arī vaino Latvijas ekonomiskajā pagrimumā. Būtiski, ka saietā nebija ieradies TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš, motivējot, ka viņam nav politisku zemtekstu, bet dziļi personisks iemesls. Domāju, ka tas varētu būt viņa veselais saprāts, kas šo politiķi atturēja no Šķēles apšaubāmo plānu uzklausīšanas.
Ko tad vairākkārtējais ekspremjers piedāvāja pēc paša izteiktā secinājuma, ka Latvijai draud dzīves kvalitātes strauja lejupslīde, bezdarba un brutālas noziedzības pieaugums? Viņaprāt, patlaban nekādā gadījumā nedrīkst palielināt nodokļus, nekavējoties, kaut ar zaudējumiem, jāpārdod “Parex” banka, valsts pārvaldē jāievieš atalgojuma griesti, Eiropas Savienības fondi jānovirza infrastruktūras būvniecībai, finansiāli jāatbalsta eksportspējīga produkcija… Taču ekonomiskās krīzes beigu sākums, viņaprāt, neapšaubāmi būtu lata devalvācija. Par šo procesu Šķēle pēdējā laikā ir izteicies jau vairākkārt. Acīmredzot viņam ir kādi konkrēti nodomi, kā pēc lata devalvācijas spekulācijas nolūkos gan Latvijas bagātie pilsoņi, gan ārzemnieki varētu nopirkt par ļoti lētiem kļuvušos īpašumus un uzņēmumus Latvijā. Speciālisti lēš, ka lata krišanas gadījumā, naudas maiņai jānotiek arī Igaunijā un Lietuvā. Un tas nav izdevīgi vēl vairākus gadus, jo, ja Latvijā patlaban kaut kas ir drošs, tad tas ir mūsu stabilais lats. To atzinusi arī Eiropas Savienība.
Interesanti, ka Šķēles kungs tā arī nepateica, vai viņš domā atgriezties politikā. Nu būtu īstais laiks, lai aizstāvētu uzticību zaudējušās TP mundiera godu. Lai ne tikai runātu, bet ar darbiem censtos labot tās kļūdas, kas radušās TP ekspremjera Aigara Kalvīša valdīšanas laikā un kuras mēs jūtam vēl joprojām. Tomēr skaidrs ir viens — zaudēto tautas uzticību ar skaistiem vārdiem atgūt nevar, tur vajadzīgs darbs tautas labumam.
