— Jātic tik pašam un Dieviņam, — teica kāda kundze, kura pa tālruni pauda sašutumu par Saeimā un tiesībsargājošajās iestādēs notiekošajām nekārtībām.
— Jātic tik pašam un Dieviņam, — teica kāda kundze, kura pa tālruni pauda sašutumu par Saeimā un tiesībsargājošajās iestādēs notiekošajām nekārtībām.
Pēc pēdējo mēnešu skandāliem iedzīvotāju uzticība tiesām un prokuratūrai strauji samazinājusies, un tās līmenis ir gandrīz tikpat zems kā uzticība valdībai un Saeimai. Pēc sabiedriskās domas pētīšanas firmas SKDS datiem, Saeimai neuzticas 65 procenti, valdībai — 62, bet prokuratūrai — 47 procenti iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2002. gadu, kad tiesas par negodīgām uzskatīja 48 procenti iedzīvotāju, tagad tām neuzticas jau 58 procenti. Un šķiet, ka neuzticība turpinās augt kā inflācija, jo negodīgums, korupcija, uzpūtība, izšķērdība valsts varas augstākajās sfērās kļuvusi par parastu parādību.
Dīvainākais, ka valdību tas absolūti neuztrauc. Demokrātiskā sabiedrībā tautas uzticībai valdībai vajadzētu būt arvien lielākai, nevis katru mēnesi mazināties. Taču politiķi jūtas kā lāči ziemas miegā un par to neliekas zinis. Un kāpēc gan stresot? Vēlēšanas taču vēl tālu! Protams, uzticēšanās nav vienā dienā iegūstama, to nevar uzlabot ar kāda ministra nomaiņu. Tas ir pamatīgs darbs, lai pierādītu, ka valdība rīkojas tautas, nevis biznesa grupējumu interesēs.
Politoloģe Ilze Ostrovska uzskata, ka situācija valstī ir traģiska, jo jau ilgāku laiku ir uzticēšanās krīze valsts varai. Tas mudina domāt, vai nav jāpāriet uz prezidentāru sistēmu un jāmaina valsts struktūra. Pārmaiņas gan izmaksātu milzu naudu un līdz ar to negatīvi ietekmētu Latvijas attīstību.
“Šāda resursu novadīšana tikai valsts vajadzībām atsviedīs Latviju stipri atpakaļ. Mani pārsteidz vieglprātīgā attieksme pret sabiedrisko domu,” saka I. Ostrovska (“Rīgas Balss”).
