Pēc nedēļas darbu sāks piecpadsmit cilvēku komanda, kura būs tiešā premjera Valda Dombrovska pakļautībā. Tās uzdevums — izstrādāt Nacionālās attīstības plānu un noteikt prioritātes naudas, piemēram, Eiropas Savienības fondu līdzekļu, sadalījumam laikā no 2014. līdz 2020. gadam. Komandu veidos astoņi cilvēki no Ekonomikas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts kancelejas, un septiņas darba vietas radīs no jauna. Jaunās iestādes nosaukums — Pārresoru koordinācijas centrs (PKC). Noteiktas arī ierēdņu algas — no 900 līdz 1700 latiem. PCK nākamā gada budžets — ap 300 tūkstošu latu. Šobrīd kāda personāla atlases kompānija nodarbojas ar centra vadītāja meklēšanu.
Vai šādas iestādes veidošana nepieciešama laikā, kad valdībai nākamā gada budžeta izdevumi jāsamazina par 180 miljoniem latu? Kārtējo reizi izveidos ierēdņu grupu, kuras darbība būs tālu no reālās situācijas valstī. Vai šīs vietas ir gatavotas tiem deputātiem, kuri neiekļuva 11. Saeimā?
Katra jauna iestāde, kura centīsies radīt savu attīstības modeli, rada vēl lielāku apjukumu. Valsts kanceleja gan apgalvo pretējo, sakot, ka centra izveide nepieciešama, jo valstī izveidojusies sadrumstalota un nekoordinēta attīstības plānošana. Vai šie piecpadsmit supergudrie spēs rast līdzsvaru šajā gadiem radītajā haosā? Premjers Dombrovskis teic, ka PKC vadītājs piedalīsies valsts sekretāru sanāksmēs, bet loma pamatā ir koordinējoša, un jebkurā gadījumā uzraudzību caur PKC varēs īstenot arī premjers, kurš var dot norādījumus ministrijām. To, vai PKC necīkstēsies ar ministrijām par ietekmi un vai tā izveidošana būs lietderīga, varēs vērtēt tikai pēc laika.
Viena no šī centra veidošanas idejas autorēm Saeimas deputāte Lolita Čigāne teic, ka Saeimā iecerēts izveidot komisiju, kas uzraudzīs PKC. Tas likšot saskaņoti strādāt viena mērķa un kopīgas valsts attīstības vārdā, nevis “raut vienmēr to deķi uz savu pusi”. Tātad uzraudzītājs uzraudzītāja galā: PKC vēros ministrijas, Saeimas komisija — PKC. Un visiem pāri vēl premjers.
Tas gan izskatās pēc skrējiena ritenī, kur viens otram dzenas pakaļ, radot ilūziju, ka strādā.
