Otrdien Cēsu rajona Veselavas pagasta Bērzkrogā sapulcējušies zemnieki atzina — valdība ar izpratni izturējusies pret lauksaimnieku problēmām, taču ražotāju vienotība savās prasībās jāsaglabā.
Otrdien Cēsu rajona Veselavas pagasta Bērzkrogā sapulcējušies zemnieki atzina — valdība ar izpratni izturējusies pret lauksaimnieku problēmām, taču ražotāju vienotība savās prasībās jāsaglabā.
Sapulci atklāja Latvijas zemnieku federācijas (LZF) valdes loceklis, Veselavas pagasta zemnieks Andris Actiņš, uzsverot, ka pirmdienas lauksaimnieku sarunas ar valdību bijušas lietišķas. “Palika iespaids, ka mūs uzklausa ar izpratni un meklē racionālu risinājumu samilzušajām problēmām,” sacīja A. Actiņš. Tādu pašu viedokli izteica arī LZF valdes priekšsēdētājs Modris Jansons, kurš arī aicināja zemniekus būt aktīvākiem sabiedrisko organizāciju dalībniekiem.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētāja Ligita Silaraupa vērtēja, ka tagad svarīgi uzraudzīt, kā valdība pilda solīto. L. Silaraupa izteica gandarījumu, ka pēdējo nedēļu laikā dažādu nozaru ražotāji pratuši vienoties savās prasībās. “Svarīgi, lai mēs saglabātu vienotību un saprastu prioritātes. Ja katrs velk “šņorīti” uz savu pusi, nekas nesanāk,” teica L. Silaraupa. Viņa uzsvēra, ka atbalsta politika jāattiecina uz visām saimniecībām, jo svarīgs ir arī ražotājs, kurš tur dažas gotiņas un nobaro pusduci cūku. “Ģimene uztur sevi, skolo bērnus, un tas jau ir daudz,” sacīja L. Silaraupa, atzīstot, ka arī mazajiem saimniekiem būs sava vieta Eiropas Savienībā.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze solīja, ka krīzes situācijas stabilizēšanai atvēlēto līdzekļu izlietojums rūpīgi jāapsver un šajā procesā tiks iesaistīti lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.
Kā jau rakstīts, pirmdien notikušajās valdības un lauksaimnieku sarunās piena, liellopu gaļas un cukura ražošanas nozares stabilizēšanai piešķirti 4,3 miljoni latu, par kuru detalizētu izlietojumu vēl lems. Kā sapulcē teica L. Silaraupa, piena tirgus stabilizēšanai atvēlētie līdzekļi tiks izmantoti, lai Latvijas tirgu atbrīvotu no lielajiem piena produktu uzkrājumiem un lai vasarā piena iepirkuma cena nekristos. “Latvija mēnesī patērē 25 tūkstošus tonnu piena, bet vasarā saražo 50 tūkstošu tonnu. Tādēļ jādomā, kā atbrīvot tirgu no šīs produkcijas, lai nerastos pārprodukcija un nekristos piena cena,” teica L. Silaraupa.
Uz sarunu ar zemniekiem bija ieradies 8. Saeimas deputāts, Vaives pagasta zemnieks Andis Kāposts, kurš pirms septiņiem gadiem lauksaimniekus Bērzkrogā pulcināja uz plašu protesta akciju. Jautāts, kā jūtas, no prasītāja kļuvis par atbildētāju, A. Kāposts “Druvai” atzina, ka joprojām jūtoties kā zemnieks. A. Kāposts vērtēja, ka lauksaimnieku problēmu izpratni, kādu pirmdien parādījusi valdība, ražotāji jūt pirmo reizi kopš 1997. gada, kad A. Kāposts iesaistījās sabiedriskajā darbībā. “Svarīgi, lai lauksaimniecība tiktu stabilizēta, lai zemnieks ietu ES ar pārliecību, ne bailēm par nākotni,” sacīja A. Kāposts.
Nozarei piešķirtais atbalsts — 4,3 miljoni latu — šobrīd atvēlēts no līdzekļiem, kas paredzēti lauksaimniecības subsidēšanai. Tādēļ sapulce nolēma prasīt valdībai izstrādāt grozījumu projektu likumam par valsts budžetu 2003. gadam, lai prioritāri nodrošinātu dotāciju lauksaimniecībai no vispārējiem budžeta ieņēmumiem un 4,3 miljoni netiktu atskaitīti no subsīdijām paredzētās naudas.
Uz LZF organizēto sapulci bija ieradušies nozaru asociāciju pārstāvji, Zemkopības ministrijas un lauku atbalsta dienesta darbinieki. Te bija sapulcējušies gandrīz 150 zemnieku no Vidzemes, Kurzemes un Zemgales. Smiltenes puses zemnieki bija braukuši organizēti. Saimnieks Jānis Siliņš teica, ka pagaidām ražotāji saņēmuši tikai solījumus, tādēļ nedrīkst atslābt, bet jāraugās, kā tie pildās. Līgatnes pagasta Šmitu un Meisteru ģimenes teica, ka viņus interesē gan šībrīža solījumi, gan Latvijas iespējas ES. Jaunpiebaldzēns Jānis Šūtelis bija noskaņots skeptiski, vērtējot, ka ES Latvija kā ražotāja nav vajadzīga.
(No Cēsu rajona laikraksta “Druva”)
