Valdību veidojošā partiju koalīcija vienojusies palielināt nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju. 150 tūkstošu eiro vietā ārzemniekiem būs jāiegādājas īpašums par 250 tūkstošiem eiro, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju.
Vienošanās paredz: ja ārvalstnieki vēlēsies iegūt pastāvīgās termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, viņiem nekustamā īpašuma iegādē būs jāiegulda par 100 tūkstošiem eiro vairāk nekā līdz šim.
Pēdējā pusgada laikā ir bijuši dažādi viedokļi un pat politiskas vienošanās saistībā ar jautājumu par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas nosacījumiem kontekstā ar nekustamā īpašuma iegādi. Viens no priekšlikumiem, par kuru bija vienojusies iepriekšējo valdību veidojošā koalīcija, paredzēja, ka būtu jāievieš nekustamā īpašuma iegādes kvotas ārvalstniekiem jeb nerezidentiem. Šobrīd šādu priekšlikumu ir gatavs atbalstīt vairs tikai viens valdību veidojošais politiskais spēks (Nacionālā apvienība), savukārt pārējo koalīcijas partneru viedoklis ir, ka tās nevajag ieviest.
Kvotu
nebūs
Izstrādātais, bet atbalstu neguvušais kvotu princips paredzēja, ka šogad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 tūkstošiem eiro un vēl 100 darījumu gadā virs 0,5 miljoniem eiro (351 tūkstoša latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 tūkstošiem eiro. Savukārt 2015. un 2016. gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt vēl par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro. Tāpat bija paredzēts, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu varētu arī samazināt. Savukārt 2017. gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016. gada līmeni.
Paredz
stagnāciju
Pašreizējā vienošanās paredz būtisku investējamās summas palielināšanu, lai ārvalstnieks varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju teju garantētu iegūšanu. Vienošanās nevar apmierināt Latvijā strādājošās nekustamā īpašuma kompānijas, kurām līdz šim esošā kārtība ir ļāvusi vismaz atgūties no ekonomiskās krīzes laikā piedzīvotās lejupslīdes. Netiek slēpts, ka šīs nozares uzņēmumi šobrīd veiksmīgi var darboties, saņemot ienākumus no ārvalstu pircējiem, galvenokārt no Krievijas, Uzbekistānas un Ķī-
nas. Rezultāts ir likumsakarīgs — da-
žās vietās, galvenokārt Rīgā un Jūr-
malā, īpašumu tirgus pamazām attīstās un cenas palielinās. Savukārt pārējā valsts teritorijā, kur par dzīvokļu vai māju iegādi ārzemniekiem intereses faktiski nav, šis tirgus stagnē. ◆
