Satraukti par kokapstrādes uzņēmumu nākotni Latvijā, ap 100 šajā nozarē strādājošo uzņēmumu pārstāvju parakstījuši vēstuli, adresētu Latvijas Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, Ministru prezidentam, ekonomikas ministram, kā arī “Latvijas Valsts mežu” (LVM) valdei, padomei un citiem. Vēstulē izteiktajām prasībām pievienojas arī Aizkraukles puses uzņēmumi — Jaunjelgavā esošie “ASP Pluss” un “MV Tara”, Pļaviņu novadā SIA “Krauss”, Kokneses novadā SIA “Pallogs”, Jēkabpils novada uzņēmums “Ošukalns” un citi. Vēstules pamatdoma ir: nepieļaut Latvijas lielākā dabas resursa — koksnes — nonākšanu bagāto ārzemju firmu rokās, atstājot vietējos uzņēmumus bez izejvielas vai arī būtiski sadārdzinot to.
Bez darba var palikt 5000 strādnieku
Kāpēc šādas bažas? Viens no iemesliem ir abu kaimiņvalstu — Lietuvas un Igaunijas — piemērs, kur brīvā tirgus princips kokmateriālu tirdzniecībā jau eksistē. Otrs iemesls — vasarā vairākos televīzijas sižetos izskanējusī informācija, kas liecina par uzņēmuma “PATA” īpaši izdevīgajiem, ekskluzīvajiem līgumiem ar LVM. Līdz ar to atbildīgās iestādes sāka pārbaudes LVM. Netieši šādas pārbaudes, iespējamās sankcijas un uzņēmuma darbības maiņu saista ar kādu ārvalstu lielo uzņēmumu ietekmi. Pagaidām vienīgais reālais iemesls bažām ir LVM jūlijā saviem klientiem izsūtītā vēstule, kurā teikts: koksnes produktu pārdošanas process bez izmaiņām esošajos noteikumos un principos nav īstenojams vai īstenojams daļējā apmērā.
Ir vai nav pamats satraukumam, ka, piemēram, ar nākamo gadu liela daļa apaļkoku varētu tikt izvesta no Latvijas, līdz ar to bez darba atstājot vairāk nekā simt mazo un vidējo kokapstrādes uzņēmumu, ap 5 tūkstošiem strādnieku?
Vispirms jautājumu uzdevu LVM Komunikācijas daļai. Acīmredzot pēc vairākiem uzņēmumam neglaimojošiem sižetiem televīzijā tā darbinieki ļoti rūpīgi apdomā atbildes uz šo jautājumu. Arī šoreiz nesekoja tūlītējs komentārs, bet gan “tuvākajā laikā kāds no mūsu kolēģiem sazināsies”. Sazinājās LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.
Atbilstoši labas komunikācijas kanoniem, laipni, pārliecinoši, skaļā balsī viņš teic, ka atbalsta uzņēmēju vēstules publicēšanu, kā arī var dalīties ar LVM padomes priekšsēdētāja Jurģa Jansona viedokli. Tajā viņš teic, ka LVM padome augstu novērtē Latvijas kokrūpniecības uzņēmumu vēstulē pausto atbalstu uzņēmuma darbībai meža nozares stabilas izaugsmes nodrošināšanā. LVM stratēģijā nav plānots mainīt koksnes sortimentu ražošanas un tirdzniecības principus. Turklāt LVM padome uzdevusi uzņēmuma valdei ik gadu nodrošināt stabilu koksnes sortimentu piegāžu apjomu Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem, un kokmateriālu piegāde Latvijas tautsaimniecībai plānota vismaz nākamos 20 gadus uz priekšu.
Tomass Kotovičs piebilst, ka televīzijā izskanējušās ziņas par LVM negodprātīgu rīcību ir kāda ārēja spēka sākts process, kura rezultāts būtu koksnes tirgus atvēršana ārvalstu pircējiem. Kolēģa Jansona pieminētais neatkarīgais audits ir sava veida risks, jo pēc audita rezultātiem izrietēs, vai LVM darbības atbilst Latvijas likumiem, piemēram, Konkurences likumam. “Pašlaik nav pamata uztraukumam, visi noslēgtie līgumi starp LVM un apaļkoku pircējiem ir spēkā. Teorētiski šo situāciju, ja būtu nepieciešamība, var regulēt arī Ministru kabinets, bet pašlaik šis jautājums nav pacelts šajā līmenī. Rīkojumu izvērtēt uzņēmuma darbību LVM padomei devis zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.”
Pašlaik nav pamata uztraukumam
Jurģis Jansons, LVM padomes priekšsēdētājs, saka: “Latvijas kokapstrādātāju atklātajā vēstulē paustajām bažām par kādām straujām izmaiņām koksnes sortimenta tirdzniecības principos nav pamata. Uzņēmuma padome konsekventi aizstāv un aizstāvēs stabilu un caurspīdīgu koksnes pārdošanas politiku. Tieši tāpēc padome ir sākusi neatkarīgu auditu, kura mērķis ir izvērtēt kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, valdības apstiprinātajām Latvijas meža un saistīto nozaru pamatnostādnēm. Pēc audita beigām uzņēmuma padome par tā rezultātiem informēs gan uzņēmuma īpašnieku, gan klientus un piegādātājus, gan plašāku sabiedrību.”
Latvija starp
Baltijas valstīm ir kā ielasmeita
Kokapstrādes uzņēmuma “Krauss” Pļaviņu novadā valdes priekšsēdētājs Gatis Gulbis pārstāv uzņēmumu, kurš arī parakstījies uzņēmēju vēstulē.
Manam komentāram par it kā neko nepasakošo frāzi uzņēmējiem adresētajā LVM vēstulē “koksnes produktu pārdošanas process bez izmaiņām esošajos noteikumos un principos nav īstenojams…” G. Gulbis teic — tiem, kas strādā šajā nozarē, tas pasaka ļoti daudz. Mainot principus, tie var mainīties tikai vienā virzienā — par sliktu Latvijas uzņēmējiem. Varbūt tad arī jāpārdefinē jēdziens “ražotājs”?
Joprojām Latvijā darbojas uzņēmumi, kuriem ir labi ja viens zāģis, bet kuri nekaunīgi piedalās koksnes izsolēs. Patiesībā uzpērk koksni, ielādē to konteineros un izved no Latvijas. Tas, ko Latvijas kokapstrādes uzņēmumi nevēlas pieļaut, ir Lietuvas vai Igaunijas modelis, kurā jebkurš var iegādāties šajās valstīs nozāģētus kokus, tajā skaitā ārzemju pircēji. Zinot Latvijas īpatnības, kā šajā valstī darbojas, piemēram, uzņēmēji no Ķīnas, visiem ir pamatots satraukums. Cits stāsts būtu tad, ja kokapstrādi līdzīgi kā lauksaimniecību subsidētu. Bet, tā kā pašlaik Latvija starp Baltijas valstīm ir kā ielasmeita, kas stāv šosejas malā, un jebkurš to var izmantot, tad vismaz kokapstrādei jābūt aizsargātai, par saviem ražotājiem vajadzētu domāt valstiskā līmenī. Kāpēc Lietuvā un Igaunijā šāds brīvā tirgus modelis tomēr darbojas, Gatis Gulbis saka — kaimiņi iemanījušies nepieļaut apstākļus, kuros tirgu nosaka uzņēmēji no Ķīnas. Sava interese Latvijā rodamajā izejvielā koksnē ir arī skandināvu uzņēmējiem.
Gaida neatkarīgā audita ziņojumu
Kamēr tapa šis raksts, kolēģi no Gulbenes novada avīzes “Dzirkstele” publicēja savu versiju par šo tēmu. Savā rakstā žurnāliste Mārīte Dzene atsaucas uz uzņēmēja SIA “Konto” valdes locekļa Agra Kora teikto. Viņš kā vienu no draudiem negatīvām pārmaiņām nākotnē nosauc Pārresoru koordinācijas centra vēlmi apvienot visus valstij piederošos uzņēmumus, turklāt 30% šo uzņēmumu akciju izlikt tirdzniecībā biržā. Tālāk likumsakarīgi šīs akcijas varēs iegādāties teorētiski jebkurš, tajā skaitā interesenti no Ķīnas vai Skandināvijas, tādējādi kļūstot par Latvijas valsts uzņēmumu līdzīpašniekiem.
Arī šo versiju lūdzu komentēt LVM runasvīram Tomasam Kotovičam. Attiecībā par Pārresoru koordinācijas centru viņš komentārus nesniedz, bet atzīst, ka par ideju apvienot valstij piederošos uzņēmumus zem viena jumta diskusiju bija daudz un ir joprojām. Pašlaik LVM akcionāre ir Zemkopības ministrija (ZM). Līdz ar to šāds jautājums jāuzdod ministrijai. Diskusija pašlaik tiešām ir par to, vai LVM akcijas turpināt pārvaldīt ZM vai nodot Pārresoru koordinācijas centram. Šīs iestādes nodomi un mērķi LVM neesot zināmi. Saistībā ar vasaras vidū uzņēmējiem izsūtīto LVM vēstuli, brīdinājumu tajā, ka nākotnē pārdošanas kārtība var tikt mainīta, Tomass Kotovičs saka — kaut kādas mazas izmaiņas ir katru gadu, piemēram, mainās likumi. Savukārt par lielām, stratēģiskām izmaiņām lemj nevis pats uzņēmums, bet gan tā padome. Pašlaik uz padomi tiek izdarīts liels spiediens no Skandināvijas, Ķīnas uzņēmējiem, kuri vēlas, lai kokmateriālus pārdotu tikai pēc viena kritērija — augstākās cenas. Savukārt, kā minēja padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons, pašlaik nekādas pārmaiņas nav plānotas. Tajā pašā laikā notiek neatkarīgais audits, un turpmākā LVM darbība atkarīga no šī audita ziņojuma. Tieši tāpēc ir svarīgs kokapstrādes uzņēmēju viedoklis, ka neko būtiski nevajag mainīt, svarīgi, lai viedokli sadzird un ņem vērā valdības līmenī.
Pret uzņēmumu apvienošanu daudz iebildumu
LVM akciju turētājas ZM Meža departamenta vadītājs Arvīds Ozols satraukumu par LVM pāriešanu Pārresoru koordinācijas centra pārvaldē un iespējamo 30% uzņēmuma akciju izlikšanu tirgū sauc par informāciju baumu līmenī.
Saistībā ar valsts sekretāra ziņojumu par valsts uzņēmumu pāriešanu Pārresoru koordinācijas centra pārziņā iebildumu bija daudzām ministrijām, tajā skaita Zemkopības. “Kaut kādām pārvaldes struktūru maiņām, darbībām biržās jābūt ar jēgu un mērķi. Problēma ir tajā, ka, mūsuprāt, šāda mērķa nav jeb tas nav definēts,” saka Arvīds Ozols. “Tiek piedāvāts kaut ko darīt, bez skaidrības, kāpēc tas būtu jādara.” Par Kokrūpniecības savienības vēstuli Meža departamenta vadītājs saka — nozares uzņēmumu vadītāji ir nobažījusies, ka no situācijas, kas, viņuprāt, ir sakārtota un darbojas, grib uztaisīt kaut ko citu, kas nebūs pamatots, sakārtots un darbosies.
Par iespējamo 30% uzņēmuma LVM akciju pārdošanu biržā Arvīds Ozols arī te neredz jēgu, jo pārdot pārdošanas pēc ir neloģiski. Ja, piemēram, uzņēmumam būtu nepieciešama nauda attīstībai, tad tas varētu būt pamatots mērķis, bet arī tad akciju pārdošana ir viens no daudziem veidiem finanšu iegūšanai. LVM ir viens no uzņēmumiem, kas ik gadu noslēdz ar peļņu. Par piemēru viņš min saimniecību, kurā ir dažādi instrumenti — arkls, cirvis, zāģis un katrs no tiem piemērots noteiktam darbam, bet nevar apgalvot, ka arkls ir vērtīgāks par cirvi. Saskaņā ar likumu Ministru kabinets valsts kapitālsabiedrībām noteicis stratēģiskos mērķus. Ja uzņēmums uz mērķi virzās, jautājums — kur ir problēma? Šeit pat nav jāpiesauc uzņēmuma “PATA” gadījums. Ja LVM darbībā vēlas fundamentālas pārmaiņas, tad arī problēmai jābūt tikpat fundamentālai. Līdz šim neviens tādu nav spējis identificēt. Līdz ar to pašlaik par situācijas noteicēju Arvīds Ozols nosauc Ministru kabinetu. Tam ir noteikta procedūra, kas aprakstīta dokumentā, ko sauc par kārtības rulli, kurā noteikta kārtība, kādā MK lēmumus saskaņo un kurš nosaka, kādā kārtībā dokumenti no ministrijām nonāk uz galda MK. Tieši šajā starpposmā ir nonācis konceptuālā ziņojuma “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju” projekts. Lai šo projektu izrunātu, saprastu, kas no tā izmantojams, vajadzīgs laiks. Pašlaik par šo projektu ir daudz neizpratnes un negatīvu viedokļu. ◆
Fakts
Lielākie kokapstrādes uzņēmumi, kuru ražotnes ir Aizkraukles reģionā
SIA “AKZ”, ražotne Aizkrauklē: 281 darbinieks, 71,2 miljoni eiro apgrozījums, 10 miljoni eiro peļņa.
SIA “Pallogs”, ražotne Koknesē: 231 darbinieks, 13,6 miljoni eiro apgrozījums, 26 tūkstoši eiro peļņa.
SIA “ASP Pluss”, ražotne Jaunjelgavā: 122 darbinieki, datu par apgrozījumu un peļņu 2019. gadā nav.
SIA “Krauss”, ražotne Pļaviņu novadā: 92 darbinieki, 8,9 miljoni eiro apgrozījums, 1,35 miljoni eiro peļņa.
SIA “Billerudkorsnas”, ražotne Jaunjelgavā: 69 darbinieki, 57 miljoni eiro apgrozījums, 702 tūkstoši eiro peļņa.
SIA “MV tara”, ražotne Jaunjelgavā: 65 darbinieki, 3,43 miljoni eiro apgrozījums, 137 tūkstoši eiro peļņa.
Dati par 2019. gadu no Firmas.lv
Kaut kādām pārvaldes struktūru maiņām, darbībām biržās jābūt ar jēgu un mērķi. Problēma ir tajā, ka, mūsuprāt, šāda mērķa nav jeb tas nav definēts.
Arvīds Ozols, ZM Meža departamenta vadītājs
Latvijas kokapstrādātāju atklātajā vēstulē paustajām bažām par kādām straujām izmaiņām koksnes sortimenta tirdzniecības principos nav pamata.
Jurģis Jansons, LVM padomes priekšsēdētājs
Televīzijā izskanējušās ziņas par LVM negodprātīgu rīcību ir kāda ārēja spēka sākts process, kura rezultāts būtu koksnes tirgus atvēršana ārvalstu pircējiem.
Tomass Kotovičs, LVM Komunikācijas daļas vadītājs
Latvijas kokapstrādes uzņēmumi nevēlas pieļaut Lietuvas vai Igaunijas modeli, kurā jebkurš var iegādāties šajās valstīs nozāģētus kokus, tajā skaitā ārzemju pircēji.
Gatis Gulbis, SIA “Krauss” valdes priekšsēdētājs
