Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome apstiprinājusi, ka no nākamā gada 1. janvāra iedzīvotājiem maksa par elektroenerģiju no 3,9 santīmiem palielināsies līdz 4,5 santīmiem par kilovatstundu (ar pievienotās vērtības nodokli) .
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome apstiprinājusi, ka no nākamā gada 1. janvāra iedzīvotājiem maksa par elektroenerģiju no 3,9 santīmiem palielināsies līdz 4,5 santīmiem par kilovatstundu (ar pievienotās vērtības nodokli) . Uzņēmumiem jaunie tarifi ir diferencēti –– atkarībā no pieslēguma vietas elektrotīklam un lietotāja pieprasītās slodzes. Elektroenerģijas cenas palielināšanas nepieciešamību skaidro Ziemeļaustrumu elektrisko tīklu direktora vietnieks Vents Kleikalīdis.
Tarifu nosaka pieslēguma veids
–– Kādas ir būtiskākās atšķirības starp pašreiz spēkā esošo un jauno tarifu sistēmu?
–– Tarifs vēsturiski izveidojies tāds, ka uzņēmumi līdz šim sponsorē iedzīvotājus un mazo komercsektoru. Eiropas Savienības normas pieprasa šīs šķērssubsīdijas likvidēt. Tas nozīmē, ka mums katram jāmaksā par elektroenerģiju tik, cik tā maksā. Ja mēs vienā tarifa maiņas reizē būtu likvidējuši šīs šķērssubsīdijas, iedzīvotājiem tarifs palielinātos par 30 procentiem. Bet, ņemot vērā cilvēku dzīves līmeni, tika izstrādāts kompromisa variants.
–– Vai Aizkraukles rajonā ir elektroenerģijas patērētāji, kuri pieslēgti pārvades tīkliem –– 330 kV un 110 kV līnijām?
–– Šādu patērētāju Aizkraukles rajonā nav. Citviet Latvijā tie ir patērētāji, kuriem pieder pašiem savas apakšstacijas. Aizkraukles rajonā ir divi patērētāji, kuri pieslēgti 6/20 kV apakšstaciju kopnēm. Tā ir bijusī telefona aparātu rūpnīca Aizkrauklē un vilces apakšstacija Skrīveros, kura pieder uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš”. Uzņēmums “Pļaviņu DM”, kurš arī ir liels elektroenerģijas patērētājs, pieslēgts vidējā sprieguma līnijām.
–– Vai tarifs būs atkarīgs no pieslēguma veida?
— Jā. Iespējams, vairākām elektroenerģijas lietotāju grupām maksa par elektroenerģiju pat samazināsies. Rūpniecības sektorā jaunie tarifi var pieaugt vidēji par 2 procentiem tiem patērētājiem, kuri pieslēgti vidējā sprieguma tīklam. Lielākais tarifa samazinājums sagaida tos lietotājus, kam ir pieslēgums 110 kilovoltu apakšstacijai uz vidējā sprieguma kopnēm. Šai uzņēmumu kategorijai tarifs samazināsies aptuveni par trim procentiem. Zemāks tarifs tiks piemērots arī tiem lietotājiem, kam ir pieslēgums 6/20 kilovoltu kopnēm.
Sadārdzināsies pakalpojumi
–– Vai Aizkraukles rajonā tādas ir?
–– Aizkraukles rajonā ir patērētāji, kuriem tarifs paliks gandrīz pašreizējais. Piemēram, “Latvijas dzelzceļa” vilces stacijai elektroenerģija kļūs par 4,7 procentiem dārgāka, bet “Pļaviņu DM” tarifs samazināsies par trijiem procentiem, savukārt uzņēmumam “Nelss” tas paliks iepriekšējā līmenī. Ir lietotāju grupas, kurām teorētiski tarifam vajadzētu pieaugt par 11 procentiem, taču, ņemot vērā pieslēguma veidu un reālo patēriņu, ir citādi. Veikalam “Kukulītis” Aizkrauklē tarifs samazināsies par 10 procentiem, bet uzņēmumam “Jeld––Wen” pieaugs par 17 procentiem. Arī Aizkraukles ledushallei elektroenerģija kļūs par 17 procentiem dārgāka. Līdz ar to var sadārdzināties šo uzņēmumu sniegtie pakalpojumi. Viss atkarīgs no tā, kādu daļu no kopējiem izdevumiem veido maksa par elektroenerģiju. Mūsuprāt, uzņēmumam “Jeld––Wen” šis sadārdzinājums nebūs tik jūtams kā Aizkraukles ledushallei.
Tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuri pieslēgti zemsprieguma līnijām, tarifs pieaugs vidēji par 25 procentiem, taču arī te iespējamas ievērojamas atšķirības. Tās atkarīgas no pieprasītās un reāli izmantotās jaudas. Piemēram, zemnieku saimniecībai “Sirmēni” Aizkraukles pagastā tarifs pieaugs par 22 procentiem.
–– Un kā privātpersonām?
–– Privātpersonām elektroenerģijas tarifs pieaugs par 15 procentiem, un par vienu kilovatstundu būs jāmaksā 4,5 santīmi līdzšinējo 3,9 santīmu vietā. Par 120 kilovatstundu patēriņu mēnesī pieaugums ir 70 santīmu.
Iespēja izvēlēties
–– Visiem individuālajiem patērētājiem būs vienots tarifs?
–– Iedzīvotājiem paredzēti trīs tarifu veidi: T-1, T-2 un T-3 (pārējie –– juridiskajām personām). Pēc tarifa T-1 (to izmantos lielākā iedzīvotāju daļa), kas paredzēts lietotājiem ar ievaddrošinātājiem vai automātiem līdz 40 ampēriem (A) ieskaitot, 1 kilovatstunda maksās 4,5 santīmus līdzšinējo 3,9 santīmu vietā. Tarifs T-2 paredzēts tiem iedzīvotājiem, kam ievaddrošinātāja ieliktnis vai automāta lielums ir lielāks par 40 A. Šis tarifs paredz abonentmaksu 71 santīms par 1 ampēru gadā, un par patērēto elektroenerģiju būs jāmaksā 4,1 santīms par kilovatstundu (ar pievienotās vērtības nodokli). Nakts un dienas tarifu T-3 iedzīvotāji var izvēlēties neatkarīgi no ievaddrošinātāja vai automāta strāvas lieluma. Šis tarifs izdevīgs lietotājiem ar ievērojamu elektroenerģijas patēriņu, īpaši tiem, kuri elektroenerģiju lieto pārsvarā naktī (no pulksten 23 līdz 7) un brīvdienās.
–– Vai tarifa pieaugums nebremzēs lauksaimniecības attīstību Aizkraukles rajonā?
–– Šādi aprēķini nav veikti, bet ir skaidrs, ka lauksaimniecības uzņēmumiem tarifs pārsvarā pieaugs. Jāizvērtē, vai elektroenerģija veido būtisku daļu no ražojumu pašizmaksas. Visvairāk to varētu izjust lopkopībā. Juridiskajām personām jaunie tarifi izsūtīti jau oktobrī.
Jāmaksā mazajām spēkstacijām
–– Kādi vēl faktori ietekmēja elektroenerģijas tarifa pieaugumu?
–– Strauji pieauguši maksājumi subsidētajiem elektroenerģijas ražotājiem –– mazajām hidroelektrostacijām, koģenerācijas un vēja elektrostacijām. Mums pašreiz viņiem jāmaksā vidējais elektroenerģijas realizācijas tarifs dubultā. Tas ir apmēram četras reizes vairāk nekā cena, par kuru elektroenerģiju iepērkam no kaimiņvalstīm –– Lietuvas, Igaunijas, Krievijas. Ja salīdzina ar pagājušo gadu, šogad neatkarīgo elektroenerģijas ražotāju piegādātās elektroenerģijas apjoms palielinājies uz pusi. Vairākus no šiem ražotājiem pat nevar nosaukt par maziem. Piemēram, uzņēmuma “Lat elektro Gulbene” jauda ir 10 megavatu. Pirms pieciem gadiem mēs viņiem maksājām ap četriem miljoniem latu, bet šogad būs jāiztērē vairāk nekā 15 miljonu latu. Šis pieaugums veidojas tāpēc, ka mazo elektroenerģijas ražotāju kļuvis vairāk. Piemēram, Liepājas rajonā atklāts liels vēja ģeneratoru parks. Arī ZAET zonā uzbūvētas vairākas hidroelektrostacijas. Kaut vai Spridzēnu HES Aiviekstes pagastā, kuras jauda ir 1,2 megavati, un tas ir ievērojami vairāk nekā Aiviekstes hidroelektrostacijai.
Esošie tarifi nespēj nodrošināt arī investīciju apjomu, kurš vajadzīgs drošas un kvalitatīvas elektroenerģijas piegādei. Viss, kas reiz uzcelts, jau ievērojami nolietojies, un nepieciešama rekonstrukcija. Optimālais investīciju līmenis “Latvenergo” –– 60 līdz 70 miljonu latu gadā. Pēdējos gados šāds investīciju līmenis ir arī sasniegts. 90. gadu sākumā investīciju attīstībai praktiski nebija, un šajā laikā iekārtas ievērojami nolietojās. Spējām rūpēties tikai par to, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādi. Investīcijas pietiekamā apjomā saņemam kopš 1998. gada.
Ņem kredītus
–– Vai uzņēmumam pietiek pašu naudas, ko investēt attīstībai?
–– Nē. Nepieciešamo investīciju apjomu energosistēmas atjaunošanai tarifs patlaban nesedz. Rezultātā “Latvenergo” kopējie aizņēmumi pieauguši no 29,2 miljoniem latu 1998. gada beigās līdz 123,3 miljoniem latu 2003. gada beigās. Turpināt aizņēmumu apjoma palielināšanu bez tarifu pieauguma nav iespējams. Kredītspeciālisti uzskata, ka maksimālā iespējamā aizņēmumu daļa ir 50 procentu no pašu kapitāla.
Protams, aizņēmumi jāatdod, taču tie ļauj maksu par elektroenerģiju tik ļoti nepalielināt, ja visas investīcijas būtu jānosedz tikai ar tarifu.
–– Kurā jomās ieguldīs visvairāk naudas?
–– Visās, jo neieguldīt nevar nevienā: ražošanā (HES un TEC), enerģijas sadalē un pārvadē.
Rekonstruēs līnijas
–– Kādas investīcijas paredzētas Aizkraukles rajonā?
–– Šogad nodota ekspluatācijā jauna apakšstacija Aizkrauklē, kura izmaksāja 673 tūkstošus latu. Pirms kāda laika veikta rekonstrukcija pārvades tīklos 110 kV apakšstacijā. Līdz ar to elektroenerģijas piegāde kļuva drošāka. Savlaik tieši 110 kV iekārtu bojājumu dēļ Aizkrauklē bijuši elektroenerģijas piegādes pārtraukumi. Arī Pļaviņu HES nepārtraukti notiek remontdarbi.
ZAET attīstībā šogad ieguldīti vairāk nekā 3,2 miljoni latu. Aizkraukles rajonā šogad līniju rekonstrukcijai un modernizācijai, ja neskaita apakšstaciju Aizkrauklē, iztērēts gandrīz 271 tūkstotis latu. Ievērojamas naudassummas paredzētas arī jaunu elektroenerģijas lietotāju pieslēgšanai. Ierīkojam jaunus skaitītājus, tā samazinot elektroenerģijas zudumus. Kopējās investīcijas –– gandrīz 450 tūkstošu latu.
–– Un nākamgad?
–– Nākamgad kopējais investīciju apjoms pieaugs, taču precīzas summas būs zināmas decembra otrajā pusē. Lielākie objekti nākamgad būs Skrīveru apkaimē. Plānota divu transformatora punktu rekonstrukcija, vidējo un zemsprieguma līniju rekonstrukcija vairāku kilometru garumā. Lielāka apjoma darbi paredzēti arī citviet.
–– Vai tarifa paaugstinājums nosegs visas plānotās investīcijas?
–– Tikai daļēji. Tam tērēsim arī pašu kapitālu un aizņēmumus.
Zog mazāk
–– Vai krāsainā metāla zādzības no elektrolīnijām turpinās?
–– Ņemot vērā izmaiņas likumdošanā, vairs nav tik vienkārši pārdot elektromateriālus, līdz ar to zagšanas gadījumu skaits ievērojami samazinājies. Agrāk mēnesī bija ap desmit zagšanas gadījumu, tagad viens, divi gadījumi.
–– Un elektrību arī zog?
–– Meklējam arvien jaunus veidus, kā atklāt nelikumīgos elektroenerģijas lietotājus, precīzāk uzskaitīt klientiem piegādāto elektroenerģiju. Šogad nopirkta jauna iekārta, ar ko pārbaudīt uzskaites iekārtas precizitāti. Tā ražota Lietuvā un maksāja 4,5 tūkstošus latu. Izdevumus atpelnījām jau pirmajā iekārtas ekspluatācijas mēnesī. Varējām pārbaudīt daudzus aizdomīgus gadījumus un pieķert blēžus. Iedzīvotājiem vajadzētu rūpēties, lai uzskaites iekārtu plombas vienmēr būtu neskartas. Tad varēs izvairīties no nepatīkamiem starpgadījumiem.
Pietrūkst jaudu
–– Kāda ir lielākā problēma, ar ko nākas saskarties, rūpējoties par kvalitatīvas elektroenerģijas nodrošināšanu Aizkraukles rajonā?
–– Mainījušās vietas, kurās ir lielākais elektroenerģijas patēriņš. Kādreiz tās bija fermas, kolhozu centri, lielsaimniecības, citas ražotnes, tagad lielākais patēriņš bieži vien ir iedzīvotāju sektorā. Cilvēki lieto ledusskapjus, automātiskās veļas mazgājamās mašīnas, ūdenssildītājus. Vecie tīkli šādu slodzi nespēj izturēt, un daudzas modernas ierīces nespēj normāli funkcionēt. Arī Aizkrauklē mēdz būt zemsprieguma tīkla pārslodze un elektroenerģijas piegādes traucējumi. Lai nodrošinātu kvalitatīvu elektroenerģijas piegādi, nākas būvēt jaudīgākas līnijas, jaunas transformatora apakšstacijas. Aizkraukles rajonā vajadzētu izbūvēt 40 transformatora apakšstaciju, lai samazinātu zemsprieguma tīklu garumu un spētu nodrošināt vajadzīgās jaudas. Sprieguma kvalitātes nodrošināšana Aizkraukles rajonā izmaksātu 800 tūkstošu latu.
–– Vai izmantojat modernās informācijas tehnoloģijas?
–– Līdzīgi kā citos uzņēmumos. Dispečers ar datora palīdzību var vadīt slēdžu darbību no ievērojama attāluma, kontrolēt elektroenerģijas piegādi, uzskaiti. Pašlaik mēģinām izveidot sistēmu, lai, neizejot no kabineta, varētu kontrolēt vidējā un zemsprieguma tīklus, uzreiz nosūtot remontbrigādi precīzi uz bojājuma vietu. Veidojam arī pilnīgi jaunu klientu apkalpošanas un norēķinu sistēmu.
