Tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta speciālistiem, Aizkraukles rajona uzņēmēji viņiem izteica neapmierinātību par likumu nepilnībām un jautāja par izmaiņām nodokļu jomā gan patlaban, gan pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.
Tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālistiem, Aizkraukles rajona uzņēmēji viņiem izteica neapmierinātību par likumu nepilnībām un jautāja par izmaiņām nodokļu jomā gan patlaban, gan pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES).
Uz jautājumiem atbild VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietnieks Jānis Nesaule.
Jāmaina likumi
— Visu vasaru maksājām pievienotās vērtības nodokli (PVN), kāpēc pārmaksāto naudu saņem atpakaļ tikai gada beigās?
— Likumā būtu jāizdara gozījumi, bet patlaban pārmaksāto nodokli var saņemt, tikai beidzoties taksācijas gadam.
— Vai, iestājoties Eiropas Savienībā, grāmatvedības darbā kaut kas mainīsies? Kā tas ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus?
— Līdz ar normatīvo aktu saskaņošanu ar ES prasībām likumā par uzņēmumu gada pārskatiem izdarītas izmaiņas, kuras jāpiemēro no 2004. gada. Spēkā stājies arī likums par akcīzes nodokli, bet tam vēl vajadzīgi 26 pakārtotie normatīvie dokumenti.
To, kad grāmatvedības darbā viss būs sakārtots atbilstoši ES prasībām, patlaban nevar pateikt, taču mēs darām, ko varam. Zināms ir tas, ka pēc ES noteikumiem būs jāstrādā tikai lielo uzņēmumu grāmatvedībām, bet mazo un vidējo — pēc Latvijas grāmatvedības standartiem.
No malas labāk redzams
— Pēc likuma, uzņēmumam iesniedzot gada pārskatu, jāpieaicina zvērināts revidents. Kam tas vajadzīgs un kam izdevīgi? Labi zinām, ka bilance top pēdējā brīdī, un pat fiziski zvērinātie revidenti to pārbaudīt nespēj.
— Likumā par gada pārskatiem noteikts, kādos gadījums ir obligāti pieaicināt zvērinātu revidentu. Tas notiek, ja bilances kopsumma pārsniedz simt tūkstošu latu, ja uzņēmuma neto apgrozījums — divsimt tūkstošu latu un pārskata gadā vidējais darbinieku skaits ir 25 cilvēki.
Tāds šobrīd ir likums. Liela uzņēmuma gada pārskats tomēr ir tāds dokuments, kura sagatavošanā jāpiedalās neitrālai un kompetentai personai, kāda ir zvērināts revidents.
Sodi par lieliem
— Ja uzņēmējs pats pamana kļūdu pārskatā un informē par to VID, kāpēc piemēro tikpat lielu sodu kā apzinātam nodokļu nemaksātājam? Kāpēc sodi ir tik lieli?
— Te ir kāda neskaidrība. Likumdošana paredz, ja nodokļu maksātājs pirms pārbaudes pats pamana savas kļūdas un par tām informē VID, tad jāmaksā tikai kavējuma nauda par šo summu 0,05 procentu apmērā. Ja kļūdu atklāj pārbaudes laikā, tad maksā nodokli, uzrēķināto pamatsummu un simtprocentīgā apmērā arī sodanaudu.
Sodi ir lieli, mums jādomā, kā tos diferencēt. Izveidota darba grupa, kura strādā Finanšu ministrijas vadībā, lai lemtu par taisnīgākiem sodiem. Grūti spriest, kad uzņēmējs kļūdījies apzināti un kad neapzināti. Patlaban dažos gadījumos var samazināt uzņēmējiem piemēroto sodu līdz septiņdesmit procentiem. Katrs gadījums jāizskata individuāli. Izmaiņas sodanaudas diferencēšanā gaidām arī mēs, VID darbinieki.
VID darbinieks spēļu zālē nesēdēs
— Kā jūs vērtējat jauno likumu par preču un pakalpojumu loteriju, vai tas nav pārāk sarežģīts un tajā nav daudz birokrātijas?
— Esmu vienisprātis ar jautātāju. Šo likumu pieņēma, mums nemaz nezinot. Var saprast — Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija grib sakārtot valstī šo jomu, viņu ideja ir skaidra, bet likumu izpildīt tomēr ir grūti. Tur pieprasīts, lai VID darbinieks piedalītos šajā procesā. Mēs to nevarm izdarīt, esam savas iebildes ministrijai jau uzrakstījuši. Nevaram savus darbiniekus izsūtīt pa visām spēļu zālēm, uzskatām, ka tas mums arī nav jādara.
Jaunā valstī likumi nepilnīgi
— Likumdošanu valstī vajadzētu sakārtot tā, lai tā nebūtu tik bieži jāmaina un jāpapildina.
— Pilnībā piekrītu. Biežas izmaiņas sarežģī dzīvi — jāmaina programmas, dokumentācija, veidlapas, un nauda tam visam aizplūst kā pa straumi.
Tomēr mums jāsaprot, ka neatkarīgās Latvijas nodokļu sistēmai ir tikai trīspadsmit gadu. Vai varam līdzināties valstīm, kurās tā daudzu gadu laikā tā izstrādāta, ka izmaiņas vairs nav vajadzīgas?
