Aizkraukles rajona pārtikas ražotāji, pārstrādātāji un tirgotāji nolēmuši rakstīt atklātu vēstuli Pārtikas un veterinārā dienesta direktoram Vinetam Veldrem.
Aizkraukles rajona pārtikas ražotāji, pārstrādātāji un tirgotāji nolēmuši rakstīt atklātu vēstuli Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) direktoram Vinetam Veldrem. Tajā apņēmušies izteikt savu viedokli par Aizkraukles rajona pārvaldes darbinieku negatīvo attieksmi pret uzņēmumos strādājošajiem, veicot pārbaudes.
Daudznozaru kompānijas “Daugava” vadības aicinājumam apspriest Pārtikas un veterinārā dienesta Aizkraukles rajona pārvaldes darbinieku negatīvo attieksmi pret uzņēmējiem un strādājošajiem pārbaužu laikā atsaucās vairāk nekā 20 komersantu. Pārtikas ražotāji, pārstrādātāji un tirgotāji bija sabraukuši no daudzām rajona vietām.
Negaidīti viesi
Ieradās arī Pārtikas un veterinārā dienesta Aizkraukles rajona pārvaldes vadītāja Aija Vorpa, inspektors Elmārs Karpovičs un PVD piena, olu un biškopības produktu uzraudzības sektora vadītājs Gints Briežkalns no Rīgas. Viņi gan uz tikšanos nebija aicināti, jo uzņēmēji visas sasāpējušās problēmas gribēja izrunāt savā starpā. Taču tā kā avīzē publicētajā sludinājumā bija aicinātas visas ieinteresētās personas, ieradās arī viņi.
Kopīgu valodu nerod
Sapulces vadītājs, daudznozaru kompānijas “Daugava” ģenerāldirektors Aigars Vaivars piedāvāja Pārtikas un veterinārā dienesta darbiniekiem sākumā izteikt savu viedokli par tēmu, kādēļ uzņēmēji pulcējušies. Vorpas kundze gan iebilda, ka PVD pārstāvji vēlas uzzināt, kādas problēmas ir uzņēmējiem, un komentēt tās. Komersanti tam nepiekrita.
Dialogu ar uzņēmējiem mēģināja sākt Briežkalna kungs, taču viņam tas neizdevās, jo atbildes uz jautājumiem bija nekonkrētas un izvairīgas. Vienīgais, kas kļuva skaidrs, — ja neapmierina teritoriālo pārvalžu inspektori, par to rakstiski jāinformē dienesta direktors Vinets Veldre. Likumi, kuri attiecas uz pārtikas ražošanu un tirdzniecību, esot jāievēro visiem, taču viņš tos neizdomājot, tāpēc komentēt nevarot.
Drosmīgi uzklausa kritiku
Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki šoreiz nokļuva “peramo zēnu” lomā, taču drosmīgi mēģināja uzklausīt kritiku, kura gāzās kā lavīna. Lai gan visi sapulces dalībnieki saskarsmē ar šī dienesta inspektoriem piedzīvojuši ne vienu vien nepatīkamu mirkli, viņi tomēr nebaidījās izteikt pārmetumus.
Uzņēmējs Jānis Paura uzsvēra, ka var jau uz ražotājiem un tirgotājiem raudzīties dažādi — no augšas, kā to dara kontrolētāji Aizkraukles rajonā, bet var arī no “apakšas”, rodot kopīgu valodu. Uzņēmēji nesaprot, kāpēc problēmas nevar risināt mierīgā ceļā, palīdzot, konsultējot un izglītojot, nevis uzreiz rakstot aktu par sodīšanu.
Higiēnas jomā atlaižu nebūs
Firmu vadītāji Vorpas kundzei jautāja, vai Pārtikas un veterinārais dienests ir tikai kontrolējoša vai arī konsultējoša iestāde? Protams, konsultācijas iespējamas, taču — par maksu. Uzņēmējiem esot rīkotas arī mācības, taču “Staburags” no vairākiem dzirdēja iebildumu, ka lielas jēgas no tām neesot bijis.
Aizsāktās diskusijas noslēdza Karpoviča kungs, sakot, ka par uzņēmumu tehnoloģiskajām problēmām vēl varot runāt, taču higiēnas jomā nekādu atlaižu nebūšot. Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki nedrīkst pieļaut, ka ražo un pārdod nekvalitatīvu pārtiku, no kuras var ciest pircēji, īpaši bērni.
Emociju karstumā
Balsis kļuva aizvien skaļākas, emocijas — arvien sakāpinātākas. Ikviena uzņēmēja sirds bija pilna rūgtuma, tāpēc brīžiem izskanēja arī personīgi apvainojumi. Beidzot Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki, sapratuši, ka šajā sanāksmē nav gaidīti viesi, aizvainoti devās projām, paklusām zem deguna komentējot notiekošo.
Kad uzņēmēji palika vieni, kaislības nedaudz norima, un sarunas turpinājās daudz mierīgākā garā. Var piekrist Pārtikas un veterinārā dienesta darbiniekiem, ka tās ir tikai emocijas un asa reakcija pēc atklātajiem pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem. Taču, ja problēmas būtu tikai četriem, pieciem! Bet iebildumi pret šī dienesta darbu ir vairāk nekā divdesmit firmu vadītājiem, un tad lieta ir daudz nopietnāka.
Aizkraukles rajons izceļas
To, ka higiēnas ievērošanas, kvalitatīvas pārtikas ražošanas, drošības un citi noteikumi un likumi jāievēro, neviens nenoliedz. Katrs savu iespēju robežās cenšas to darīt un, ja kaut kas nav izdarīts, kā nākas, par to arī maksā. Taču šoreiz runa ir par inspektoru nekorekto attieksmi.
Aigars Vaivars informēja, ka “Daugavai” tirdzniecības vietas ir vairākos Latvijas rajonos, bet tik saspringta situācija ir tikai pie mums. Pārējie viņam piekrita — pēc inspektoru apmeklējuma veikala vai uzņēmuma darbinieki vairs nespēj normāli strādāt. Ikviens atcerējās gadījumu, kad kāds no inspektoriem ļaunā priekā meklējis kādu pārkāpumu un uzskaitījis visu, par ko pienākas naudassods. Veikala vai uzņēmuma darbinieku vispirms nobaida un tikai tad sāk normāli runāt.
Vai durvis jāsper ar kāju?
Aizsākās diskusijas arī par brīžiem neloģiskajām prasībām pārtikas ražotājiem un tirgotājiem. Acīmredzot šos noteikumus rada cilvēki, kuri ne mirkli nav strādājuši ražošanas uzņēmumā un neizprot reālo situāciju. Vairāki firmu īpašnieki pieminēja pat tik absurdas prasības, ka ūdenskrānu pirms roku dezinfekcijas nedrīkst atgriezt ar roku, ka durvis uz ražošanas telpām arī nedrīkst atvērt ar roku. Tām jāveras pašām vai kaut jāsper ar kāju. Cik gan tas viss maksā? Vai mazs lauku veikals to var atļauties?
Skolu ēdnīcām esot prasība uzzīmēt cauruļu sistēmu, pa kurām virtuvē nonāk ūdens. Dažas skolas ir tik vecas, ka pat ilggadīgākie darbinieki nezina, kur ir šīs caurules… Plāna nav — jāmaksā sods, kurš reti kad ir mazāks par simt latiem. Nelielam uzņēmumam tādas sodanaudas dēļ gandrīz jāslēdz veikals vai ēdnīca, jo simt latu varbūt ir visas nedēļas apgrozījums.
Rakstīs dienestam un valdībai
Vaivara kungs piebilda, ka par ierēdņu visatļautību runājis arī ar Valsts prezidenti viņas vizītes laikā Aizkraukles rajonā. Viņa piekrita, ka šī problēma ir ļoti aktuāla visā valstī un par to jārunā skaļi un jāinformē arī valdība.
Aizkraukles rajona uzņēmēji vienojās, ka ikviens īsi uzrakstīs par savām problēmām attiecībās ar Pārtikas un veterināro dienestu, informāciju apkopos atklātā vēstulē un iesniegs PVD direktoram. Firmu īpašnieki un vadītāji mēģinās iesniegt valdībai savus priekšlikumus par vēlamajām izmaiņām likumdošanā saistībā ar pārtikas ražošanu un tirdzniecību.
