Ārkārtas situācija valstī būtiski ietekmējusi arī uzņēmējus. Daudziem samazinājies darba apjoms, ko rada gan sarūkošais pieprasījums, gan robežu slēgšana. Situācija gan mainās, un grūti pateikt, kādi ierobežojumi sekos tālāk.
Atceļ braucienus
uz ārvalstīm
SIA “Eidz Transports” no Kokneses piedāvā transporta pakalpojumus. Uzņēmuma vadītājs Dzintars Višķers skaidro, ka autobusu kustība šobrīd pilnībā pārtraukta, jo tūristu pārvadāšana pāri robežai nav iespējama. Pēdējais brauciens uz slēpošanas kūrortu Bukovelā 15. martā un citiem galamērķiem šomēnes atcelti laikus. Pagaidām nodarbinātas daļa kravas automašīnu, kas pārvadā beramās un negabarīta kravas, kā arī zāģmateriālus.
— Ceļā vajadzīgs ilgāks laiks, jo, piemēram, šķērsot robežu ar Lietuvu var Grenctālē, pie Liepājas un Daugavpils. Tas rada neērtības, tāpēc jāsāk domāt, ko samazināt darbībā vai pārtraukt vispār. Uz Igaunijas robežas ir rindas, jo tur prasa papildus aizpildīt arī deklarāciju. Tas viss palielina braukšanas ilgumu. Tomēr, kamēr vēl ir darbs, mēģinām strādāt un atrast darbu autovadītājiem. Daudzi reisi uz vairākām valstīm atceļas, jo uzskatām, ka svarīgākais ir cilvēks, nevis krava, lai arī tas pašiem rada grūtības, — saka Dzintars Višķers.
Viņš piebilda, ka šajā situācijā visiem jābūt saprotošiem un iecietīgiem vienam pret otru. Cilvēkiem, protams, svarīgs ir darbs un alga. Ja kaut kas no tā ir mazāk, saspringums pieaug, īpaši tiem, kuriem ir vēl kredītsaistības. Tomēr kaut kā visiem kopā šī situācija jāpārdzīvo, jo, visticamāk, nekas nav beidzies, un var būt arī sliktāks scenārijs.
— Varam priecāties, ka ierobežojumi vēl nav tik stingri un varam iziet no mājas vai doties uz veikalu. Citās valstīs to var darīt tikai pēc pārtikas vai zālēm. Man pazīstami velobraucēji, kuri, tobrīd neiedomājoties par situācijas nopietnību, bija aizbraukuši trenēties uz Spāniju. Viņi stāstīja, ka tur pa vienam nav ļauts pārvietoties ar velosipēdu. Tā ka mēs vēl varam būt priecīgi par ikdienu, — teica Dzintars Višķers.
Pašmāju degvielas mazumtirgotāja “Virši-A” vadītājs Jānis Riekstiņš atzīst, ka bez degvielas klienti noteikti nepaliks, jo naftas ir pietiekami, tā pasaulē kļuvusi lētāka, un arī rūpnīcas turpina darbu.
— Piesardzības dēļ šobrīd cilvēki, iespējams, pilda pilnākas tvertnes vai laukos veido nelielas rezerves, bet iemesla tam nav, jo piegāde turpinās bez pārtraukumiem. Tomēr esošajā ekonomikas recesijā paredzams, ka degvielu pirks mazāk, jo tik daudz nevajadzēs, — saka Jānis Riekstiņš.
Ievēro piesardzību
Uzņēmums “Liepkalni” darbojas daudzviet Latvijā, tostarp Igaunijā. Tā vadītājs Dagnis Čākurs atzīst, ka situācija ir saspringta. Samazinājies apgrozījums gan kafejnīcās, gan konditorejas izstrādāju-
mus tik daudz nepērk.
— Ievērojam drošības pasākumus un sekojam līdzi, vai kāds no darbinieku tuviniekiem neatgriežas no ārzemēm. Šī iemesla dēļ ir bijuši četri gadījumi, kad darbinieki nevarēja doties uz darbu.
Preču iegādes gan notiek, bet tām ir stingri noteikumi — autovadītājam nevar līdzi doties vēl kāds darbinieks, un uz Igaunijas robežas jāaizpilda speciāla anketa. Šī situācija nav viegla nevienam, — teica Dagnis Čākurs.
Aizkraukles uzņēmuma “Mūsu lodzinieks” vadītājs Elvijs Gulbinskis atzīst, ka vēl valda liela neziņa. Logus ved gan no ražotnes uz vietas, gan ārzemēm. Ar piegādi pagaidām viss ir kārtībā, bet šajos ārkārtas apstākļos logi noteikti nav primārā lieta, par ko cilvēki domā. Uzņēmumā ievieš pasākumus gan darbinieku aizsardzībai, gan domā, kuras pozīcijas samazināt, lai gadījumā, ja krīze ieilgs, neciestu zaudējumus. Vēl viss ir kārtībā, bet, visticamāk, tuvākajā laikā kļūs tikai grūtāk.
SIA “Liellopu izsoļu nams” vadītājs Kaspars Ādams stāsta, ka izsoles notiek attālināti videoformātā. Preču kustība, tostarp lopu, pāri robežām joprojām notiek, bet, protams, klienti ir daudz piesardzīgāki. Tā vienmēr ir, kad vispārējais noskaņojums visapkārt ir negatīvs, un pretēji, ja viss ir labi. Uzņēmējdarbība cieši saistīta ar cilvēkiem, un daudz ko nosaka emocionālais noskaņojums.
— Vēl pagājis pārāk maz laika, lai ko secinātu, vai visi ierobežojumi ietekmējuši un vēl ietekmēs. Negatīvas sekas, protams, būs, jo šaubos, ka pēc mēneša situācija atgriezīsies ierastajā ritmā. Kāds izraēlietis vēl nesen teica, ka nekad mūžā nevarot būt tāda situācija, ka slēgs lidostu, bet tas tomēr noticis. Turpmākais atkarīgs no notikumu attīstības, — saka Kaspars Ādams.
Pārtrauc izbraukuma tirdzniecību
Alus ražošanas uzņēmums ‘‘Ecoss” īpašnieks Mārtiņš Daģis stāsta, ka izejvielas darītava “Burši” saņem no Vācijas, ko piegādā vietējie starpnieki.
— Pagaidām nekādas izmaiņas neizjūtam, jo izejvielu pietiek, bet par turpmāko informācijas nav, tomēr interesēsimies. Bažas vairāk rada tirdzniecības apjomi. Alus ražošanu sākām februāra sākumā, un produkcija jau aktīvi nonāk tirdzniecības vietās. Piesardzības nolūkos esam pārtraukuši izbraukuma tirdzniecību aprīlī un ekskursijas mūsu ražotnē, — stāsta Mārtiņš Daģis.
Pēc “Staburaga” rīcībā esošās informācijas, darbu ierastā ritmā turpina arī šūšanas uzņēmuma ‘‘Upotek Latvia” ražotne Pļaviņās. Cita uzņēmuma vadītājs atzina, ka arī viņiem darbs turpinās, bet doties ar produkciju pie pasūtītājiem ārpus Latvijas pagaidām nav vēlēšanās.
Par tuvāku un tālāku braucienu pārtraukšanu paziņojušas tūrisma firmas. Par izmaiņām ceļojumiem maijā pagaidām informācijas nav. Aizkraukles tūrisma firma “Remiro Travel” atklāja, ka visi viņu ceļotāji šobrīd ir mājās un ceļojumos dosies, kad atkal viss būs mierīgi, aicinot visus saudzēt veselību.
Sola atbalstu
Pašlaik pārtikas produkciju ražo un piegādes veikaliem veic pilnā apmērā, bet loģistikas problēmas uz robežām ir. Pagaidām arī ražotājiem pietiek izejvielu un iesaiņojuma materiālu, bet šai situācijai jāseko līdzi. Lai situācija nepasliktinātos, ierosināts atcelt braukšanas laika ierobežojumu kravas auto vadītājiem iekšzemes pārvadājumiem. Ražotājiem svarīgs jautājums ir darbaspēka nodrošināšana.
Labklājības ministrija gatavo priekšlikumus, kā Covid-19 pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapu apmaksai, to veicot no speciālā budžeta līdzekļiem. Vienlaikus paredzēti arī nodokļu risinājumi, kā arī atbalsts uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā. Valdība rosina atbalstīt uzņēmumus arī to dīkstāves periodā, un darba devējam no valsts budžeta līdzekļiem var tikt kompensēta un izmaksāta atlīdzība darbiniekam. Šis mehānisms būs paredzēts Ministru kabineta noteiktās nozarēs strādājošiem uzņēmumiem. Papildus esošajiem risinājumiem valdība noteiks iespēju nokavēto nodokļu maksājumu samaksu nodokļu maksātājiem konkrētās nozarēs sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trīs gadiem finansiālo grūtību pārvarēšanai, ja termiņa nokavējums radies Covid-19 ietekmes rezultātā.
Valdība arī nolēma veicināt naudas līdzekļu atgriešanu uzņēmējiem, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pievienotās vērtības nodokļa summu visiem nodokļu maksātājiem 30 dienu laikā pēc PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa, tās neuzkrājot līdz taksācijas gada beigām, nosakot, ka tas stājas spēkā 2020. gada 1. arīlī. ◆
