Viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem novadā ir SIA “Pļaviņu DM”. Tās valdes loceklis Juris Seikovskis atzīst, ka no uzņēmēju viedokļa reforma neko neietekmēs. Uzņēmumu darbību ietekmē kopējā situācija valstī šajā jomā.
— Kā iedzīvotājam vislabākais variants ir patstāvīgs Pļaviņu novads, lai vai kā te dažkārt veicas. Ja centrs būs Aizkrauklē, Pļaviņas atkal būs nomale, kā jau kādreiz bija rajonu sistēmā. Jau esam pieredzējuši, ka, dalot līdzekļus, Pļaviņas paliek bešā, kā savulaik bija komunālajā jomā. Tagad novadam ir savs uzņēmums, un līdzīgi ir citās jomās — visus jautājumus labāk risināt uz vietas. Personīgi tomēr negribētu, ja Pļaviņas pievienotu Jēkabpils novadam, lai arī izvietojuma ziņā esam tuvāk, — saka Juris Seikovskis.
Viņš gan ir neizpratnē, kāpēc par novada centru izraudzīta tieši Aizkraukle, bet ne, piemēram, Koknese. Turklāt vienu novadu varētu veidot Daugavas labā krasta pašvaldības, bet citu — kreisajā krastā esošās. Jaunajā reformā nekas labāks nav piedāvāts kā novadi bijušo rajonu robežās, kas liecina par politiķu nevēlēšanos vai nespēju izprast situāciju, jo pēdējos gados daudz kas mainījies.
SIA “Smaile AZ” vadītājs Andris Zeps atzīst, ka ikdienā izmantot dažādus pakalpojumus vairāk iznāk Jēkabpilī gan kā uzņēmējam, gan privāti.
— Aizkraukle kā centrs būtu tālāk, un tur, šķiet, mazāk iespēju, bet šodien tam nav lielas nozīmes, jo lielāko daļu jautājumu var nokārtot elektroniski. Daudziem cilvēkiem Aizkraukle joprojām vēsturiski tuvāka, bet man personīgi vairāk Jēkabpils. Vislabāk tomēr saglabāt Pļaviņu novadu. Protams, lielākā struktūrā var vairāk līdzekļu piesaistīt, un šajā globalizācijas laikā apvienojas arī uzņēmumi, bet to, visticamāk, grūtāk pārvaldīt un visu pamanīt. Mazākā katru stūrīti var pārskatīt un uzraudzīt, arī pārvaldīt vieglāk. Tomēr nomales tik un tā paliks nomales, lai kāds novads būtu. Viss atduras pret finansējumu, — saka Andris Zeps.
Arī SIA “Burch” vadītājs un Pļaviņu novada domes deputāts Mārtiņš Daģis piekrīt viedoklim, ka uzņēmējiem nav būtiska piederība vienam vai otram novadam. Jautājumi tik un tā lielākoties tiek kārtoti elektroniski.
— Politiski gan neatbalstu jaunu reformu, jo iepriekšējā tikai tagad sāk nest kādus augļus. Tagad atkal tērēt līdzekļus jaunai reformai nebūtu ne prātīgi, ne ekonomiski izdevīgi. Esošo procesu saskatu kā solījumu vēlētājiem, kas izskanēja priekšvēlēšanu laikā un tagad tiek veikts. Par nākotni gan vēl ir lielas neskaidrības. Arī kā iedzīvotājs labāk atbalstu savu Pļaviņu novadu, tāpēc ceru, ka reforma tomēr nerealizēsies, — teic Mārtiņš Daģis. ◆
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
