Izmantojot starptautisko jaunatnes attīstības apmaiņas programmu (INDEX), šovasar no 6. līdz 23. jūlijam 12 aktīviem jauniešiem bija iespēja iepazīt Japānu, tās kultūru un vienlaikus Uzlecošās saules zemē pārstāvēt un prezentēt Latviju.
Delegācijā mēs bijām: Līga Efeja (grupas līdere), Ilze Štrassere, Agnija Kazuša, Ruta Masaļska, Jūlija Lidovska, Inga Lāce, Una Volkova, Uldis Eglavs, Sandris Krūmiņš, Māris Resnis, Edgars Ivanovs un es. Japānas iniciētajā programmā, kas aizsākta 1994. gadā, lai pieminētu Japānas kroņprinča un kroņprinceses laulību, šogad piedalījās 48 jaunieši no četrām valstīm: Latvijas, Kambodžas, Dominikānas Republikas un Laosas.
Septembrī uzņems Latvijā
Ārzemju jauniešu apmaiņas programmas mērķis Japānā ir veicināt draudzību un sapratni starp japāņu un ārzemju jauniešiem un paplašināt Japānas jauniešu starptautiskās perspektīvas, organizējot dažādas aktivitātes, diskusiju programmas, konferences. Savukārt pēc programmas Japānā citām dalībvalstīm septembrī jāgatavojas uzņemt Japānas jauniešus savās zemēs. Latvijā šo programmu koordinē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA).
Lielu daļu INDEX programmas sadalīja trijos kursos — kultūras, izglītības un vides. Pārējā programmas daļa visiem dalībniekiem bija kopīga. Tā kā es biju kultūras grupā, ieskats šajā apmaiņas programmā būs tieši no šī skatu punkta. Nepilnas trīs nedēļas noteikti ir pārāk neilgs laiks, lai pilnībā varētu iepazīt citas valsts kultūru, taču tas bija pietiekami, lai ievērojami paplašinātu savu redzesloku, Japānas kultūras izpratni no dažādiem aspektiem. Varētu tos saukt par Uzlecošās saules zemes kultūras mozaīkas gabaliņiem, ko esam iepazinuši. Apmaiņas programmas pirmā daļa notika Tokijā, pēc tam saistībā ar lokālo programmu mūs aizveda uz Vakajamu un Osaku.
Cīņa ar īstiem džudistiem
Kultūras kursa programmas sākums bija ļoti “garšīgs” — devāmies uz tradicionālu japāņu restorānu. Raksturīgi, ka maltītes sastāvdaļas tiek glīti izkārtotas bento kastītē ar četriem nodalījumiem, kā arī vienmēr tiek pasniegta miso zupa un zaļā tēja.
Pēc tam devāmies uz džudo institūtu, kas veltīts šī sportaveida dibinātājam Jigoro Kano. Tā bija lieliska iespēja iepazīt ne vien džudo vēsturi, bet arī tehniku, vērojot skolēnu paraugdemonstrējumus. Bet kas gan ir teorētiskas zināšanas bez prakses, vai ne? Mums tika dota iespēja pašiem izmēģināt trīs partnera nogāšanas paņēmienus! Katram pārī bija japāņu skolēns. Viņi gan, mums par lielu atvieglojumu, bija instruēti mūs nemētāt, un tā vietā mums bija jāmēģina nogāzt zemē viņus. Visgrūtāk klājās vienam apmaiņas programmas dalībniekam no Dominikānas Republikas, kam partneris bija 120 kg smags (kaut 12 gadu vecs)… Grūti bija, bet viņam izdevās!
Tēju dzer vairākas stundas
Pavisam pretēja enerģētiskā noskaņa valdīja mūsu nākamajā vizītē — šoreiz piedalījāmies čado, tējas ceremonijā. Precīzāk — tās noslēguma stadijā, jo kopumā ceremonija var aizņemt vairākas stundas. Bija aizraujoši vērot, cik liela nozīme tiek piešķirta pat vissīkākajām detaļām, cik svarīgs ir estētiskuma aspekts, cik daudz siltuma ieguldīts katrā ceremonijas momentā. To redzot, ir viegli saprast, cik meditatīva būtībā ir šī japāņu tradīcija. Pati tēja arī ir unikāla — ar ļoti intensīvu, koncentrētu garšu, es teiktu — kā espresso kafija tēju kategorijā! Turklāt tai ir daudz biezāka konsistence kā “ikdienas” tējām.
Programmas turpinājumā divas dienas pavadījām jauniešu konferencē. Kultūras grupā diskutējām par tradicionālo kultūru — ko īsti tā mums nozīmē un kā to saglabāt nākamajām paaudzēm.
Degustējam sake
Vakajamā pirmā kultūras grupas vizīte veda uz sake (tradicionāls japāņu alkoholiskais dzēriens — aut.) darītavu, kuru tās pašreizējais vadītājs ir pārmantojis jau piektajā paaudzē. Tas deva iespēju iepazīt un salīdzināt gan mūsdienu, gan agrākās tehnoloģijas un metodes sake ražošanā, bija arī degustācija.
Turpinājumā sekoja ļoti praktiska nodarbe — apgleznojām japāņu tradicionāli lakotos šķīvjus. Jāatzīst gan, ka darbnīcas mākslinieki mums daudz palīdzēja… Tomēr katrs ievilkām savus unikālus otas triepienus un parakstījušies varējām savus šķīvjus paturēt — labāku suvenīru grūti iedomāties!
Globalizācija pat Kambodžā
Arī Vakajamā pēc japāņu kultūras iepazīšanas vizītēm sekoja diskusijas. Šoreiz runājām par problēmām, kas apgrūtina vai pat liedz saglabāt dažādus tradicionālās kultūras elementus, un atklājām, ka visās trijās valstīs problēmas ir ļoti līdzīgas. Kambodžā mazākā mērā, bet arī tur globalizācijas sekas jau jūtamas arvien vairāk.
Viens no galvenajiem secinājumiem: lai saglabātu tradicionālo kultūru, ir nepieciešams ieguldījums trijos līmeņos: pašiem sevī (pirmkārt, cienot savu kultūru), tad ģimenē (kur gan citur tradicionālo kultūru var izpaust ikdienā?) un visbeidzot — sabiedrības līmenī (valstij būtu jāaizsargā savas tautas kultūra).
Divas dienas japāņu ģimenēs
Osakas programmu visi gaidījām ar īpašu nepacietību un arī satraukumu, jo tur divas dienas bija jāpavada japāņu viesģimenē. Katrs prātojām, vai ģimenē būs bērni, vai vecāki runās angliski, vai varēsim saprasties… Bet, satiekot savas ģimenes, pavisam drīz bažas izzuda. Šī noteikti izvērtās par vienu no lieliskākajām programmas daļām, jo varējām iepazīt japāņu kultūru personiski, kas tūristiem nav iespējams. Tie ir neizdzēšami iespaidi — piedalīties viņu ikdienas sadzīvē kā līdzvērtīgam ģimenes loceklim, iepazīt, kā un ko viņi ēd, kur dzīvo, kā pavada brīvo laiku, kādam apģērbam dod priekšroku utt. Īpaši paveicās tiem jauniešiem, kuru viesģimenēs bija vienāda vai līdzīga vecuma bērni, jo tas deva iespēju daudz ko uzzināt par jauniešu dzīvi Japānā, kas viņiem ir grūtāk un kas vieglāk, kas viņus uztrauc un par ko viņi sapņo, kas viņiem ir pieņemams un kas nav.
Man šī bija lieliska iespēja iegūt jaunu draudzeni, japāņu māsu, ar kuru uzturēt kontaktus un satikties arī nākotnē.
Lielākā daļa jauniešu brīvajā dienā ar viesģimenēm devās uz Kioto, apburošu pilsētu, seno Japānas galvaspilsētu, kurā izteikti jūtama tradicionālā Japāna.
Laiks pagāja neticami ātri un tik ļoti gribējās to palēnināt, lai vēl ilgāk varētu baudīt Japānas vilinājumu, kas nelīdzinās nevienā citā valstī redzētajam. Šī valsts ir unikāla, apbrīnojama ir tās kultūra, kas harmoniski apvieno sevī gan tradicionālo, gan moderno Japānu.
INDEX programmā iepazinām vairākus Uzlecošās saules zemes kultūras mozaīkas gabaliņus, bet tas ir tikai palielinājis interesi — vēl spēcīgāka ir vēlme un motivācija iepazīt Japānu vairāk, labāk. Turpinājums noteikti sekos — Latvijas un Japānas saites noteikti kļūs aizvien ciešākas.
