Aizkraukles poliklīnikā satieku cilvēkus no Vietalvas, Pļaviņām, Skrīveriem, Neretas, Sproģiem, Valles — no visa Aizkraukles rajona.
Aizkraukles poliklīnikā satieku cilvēkus no Vietalvas, Pļaviņām, Skrīveriem, Neretas, Sproģiem, Valles — no visa Aizkraukles rajona. Cilvēki no visa rajona sastopami arī bankās, policijā, prokuratūrā, pie zvērinātajiem notāriem un Ieņēmumu dienestā. No Seces atbraukusi dzelzceļa darbiniece, lai saņemtu savu darba algu, jo Secē nav bankomāta. Pagastos jau sen likvidētas “Krājbankas” nodaļas, aptiekas. Pat tik lielā centrā kā Koknese ir tikai viens bankomāts, un, kad tas sabojājās, pēc naudas bija jābrauc uz Aizkraukli.
Valdības ierēdņu izgudrotā “novadizācija” nedos vēlamo uzplaukumu, tā tikai radīs vīziju par darbošanos lauku iedzīvotāju labā. Ierēdņi neredz vai izliekas neredzam pagrimumu ražošanā. Aizauguši lauki, sagruvušas fermas, citas ražošanas ēkas, laukiem atņemts milzīgs darbavietu skaits. Tie produkti, ko ražoja lauku iedzīvotāji, pēkšņi kļuva nevajadzīgi. Latvija zaudēja ne tikai ārējo, bet arī Latvijas vietējo tirgu. Mūsu preču vietā lielā straumē ieplūdušas importa preces.
Ja izveidos novadus, bet nerūpēsies, lai tajos būtu ražošana un precēm būtu pircēji, tad vērtības, kas vēl ir pagastu centros, pārvērtīsies drupās, kā jau pārvērtušās fermas. Zalves siera cehs jau esot grausts, droši vien tāds liktenis var piemeklēt Neretas pienotavu, Skrīveru pārtikas kombinātu.
Lauku dzīves galvenais centrs mums būšot Jelgava. Ieskatieties Latvijas ceļu kartē! Lai nokļūtu Jelgavā, lielākajai daļai nākamo novadu iedzīvotāju jābrauc cauri Rīgai vai arī jālīkumo pa ceļiem, no kuriem daļa nav labāki par ceļu no Staburaga līdz Aizkrauklei.
Ministrijas grib atbildību par lauku attīstību novelt reģioniem, par kuru uzbūvi, kadriem un darbības jomām nav ne mazākā priekšstata.
Pagastos un pilsētās ir daudz talantīgu un darbīgu cilvēku. Skrīverieši jau sen ražo rapša eļļu, Bormaņos brauc ar pašražotu degvielu, koknesieši ievērojami ar koka darinājumiem un gaļas produktiem, sērenieši — ar piena un betona izstrādājumiem. Pļaviņieši nav ļāvuši izvazāt dolomīta šķembu ražotni un “Daiļrades” cehu. Visur ir labi iesākti darbi, tikai ne visiem izdevies ar savu preci tikt ārvalstu tirgū.
Ne es viens domāju, kādēļ jābrauc sēnes lasīt uz Īriju, kāpēc tās sēnes nevar audzēt pie mums? Rajons ar nepilniem 40 tūkstošiem iedzīvotāju ir spējīgs apvienot pietiekami daudz ražotāju, lai piepildītu furgonus ar sēnēm, lielogu dzērvenēm, mellenēm vai citām precēm un nogādātu ārzemniekiem.
Kāds politiķis teicis, ka pēc Īrijas parauga katram miljonāram jāatdod viens pagasts, lai viņš panāk iedzīvotāju labklājību. Madonas rajona Vestienas, Mārcienas pagastā tādi miljonāri jau sākuši darboties. Laikraksts “Staburags” rakstīja par Iršu—Vietalvas miljonāra Gunta Belēviča iecerēm. Ja tur rastos 300 labi atalgotu darbavietu, tad pagasts būtu “uz zaļa zara” bez “novadizācijas”.
Valdība solīja lielos investorus atbrīvot no nodokļiem. Kāpēc nevar atbrīvot no ienākuma nodokļa tos, kuri iegulda savus līdzekļus viena novada vai pagasta atdzīvināšanai?
Latvijai vajadzīgi gudri politiķi. Ja tādu nav, tad viņiem jābūt vai jākļūst vismaz tik gudriem, lai atrastu un liktu amatos gudrus cilvēkus.
Voldemārs Zakss Aizkrauklē
