Mazzalvietis Gvido Drevinskis makšķerē kopš bērnības. Viņa iemīļotākais makšķerēšanas veids ir spiningošana.
Mazzalvietis Gvido Drevinskis makšķerē kopš bērnības. Viņa iemīļotākais makšķerēšanas veids ir spiningošana. Pagaidām gan tikai pārlūko makšķerrīkus, jo zivis nārsto, un spiningot nedrīkst.
— Makšķerēt man iemācīja krusttēvs. Viņam patika spiningošana vasarā un zemledus makšķerēšana ziemā, — saka Drevinska kungs. — Arī man patīk abi šie makšķerēšanas veidi, lai gan sirdij tuvāka tomēr ir spiningošana. Ziemā uz upi tieku tikai sestdienās un svētdienās, jo dienas ir pārāk īsas. Savukārt vasarā aiziet uz upmalu var arī darbdienu vakaros.
Aizvadītā ziema gan nebija pārāk veiksmīga. Ledus uzsala vēlu, turklāt zem tā bija daudz vižņu, un zivis lāga neķērās. Bez loma jau nepaliku, tomēr citus gadus ķērās labāk.
Tagad jāgaida, līdz iznārstos līdakas un atkal varēs spiningot. Pirms dažiem gadiem kopā ar dēliem palīdzējām mazajām līdaciņām nokļūt atpakaļ upē. Pavasarī līdakas iepeldēja nārstot kādā grāvī gandrīz kilometru no upes. Laiks bija silts, un grāvis izžuva vairāk nekā parasti. Dēli pamanīja, ka par izžūstošo grāvi ļoti ieinteresējušies putni. Viņi kaudamies kaut ko ķēra seklajās ūdens peļķītēs. Siltajā ūdenī pamanījām ļoti daudz mazo līdaciņu. Viņas vairs netika līdz upei. Smēlām līdaciņas spaiņos un nesām uz Susēju. Izdevās izglābt vismaz divsimt desmit centimetru garu līdaciņu.
Drevinska kungs visbiežāk makšķerē Susējā, kas tek tikai dažus desmitus metru no viņa mājām. Taču reizēm aizbrauc uz Mēmeli. Arī šī upe ir netālu.
— Vislabāk man patīk makšķerēt Susējā, — viņš saka. — Pat no darba mājup var iet, gar upes krastu spiningojot. Žēl vienīgi, ka pagājušajā vasarā zivis slāpa sausā laika dēļ. Upē bija ļoti zems ūdens līmenis. Tomēr vēl joprojām zivju netrūkst. Viņas gan kļuvušas gudrākas, un jāvelta vairāk pūļu, lai tiktu pie loma. Ir dienas, kad vizuli tver tikai sīkās līdaciņas, kuras jālaiž atpakaļ. Taču ir dienas, kad mājās nesu ne vienu vien divus kilogramus smagu zivi, sevišķi rudenī. Lielākā, ko esmu izvilcis, svēra 3,5 kilogramus. Taču esmu noķēris arī divus kilogramus smagu sapalu un 2,5 kilogramus smagu ālantu. Ālants ir ļoti spēcīga zivs. Susējā mīt arī lieli asari, vēdzeles, ir pat zuši. Tikai vimbu, kopš atjaunoti spēkstaciju aizsprosti, vairs nav. Vimbas ir lielas ceļotājas, taču aizsprostus pārvarēt viņām nav pa spēkam.
Vaicāts par neparastāko lomu, Drevinska kungs atceras bērnu dienas. Gājis makšķerēt ar tēva spiningu, kurš bija izgatavots no slaidas lazdas. Pieķērusies liela līdaka, un zēnam nav bijis spēka izvilkt viņu krastā.
— Jutu, ka viņa mani velk ūdenī, — saka Gvido Drevinskis. — Taču nepadevos un gāju līdzi gar krastu uz leju. Aukla bija izturīga, un līdaka bija pamatīgi ierijusi āķi. Kāts pārlūza, taču pēc ilgāka laika zivs piekusa, un es izvilku viņu krastā. Līdaka svēra gandrīz trīs kilogramus.
