Medību saimniecībās laika atskaite gada garumā ir atšķirīga no pārējiem. Medniekiem gadumija ir 31. martā. Aprīlī ierasti izvērtē iepriekšējā sezonā paveikto un kaļ nākotnes plānus.
Medību sezona noslēgusies, tāpēc šomēnes virsmežniecībās visā Latvijā notiek sanāksmes, kurās tiekas mežniecību mežziņi, medību tiesību lietotāji jeb mednieku pārstāvji, kā arī zemes valdītāji, īpašnieki un pašvaldību pārstāvji. Sanāksmju starplaikā uz sarunu aicinājām Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītāju Jāni Ozoliņu.
Apkopo
informāciju
“Medību sezona — laika posms no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam — ir noslēgusies. Tās laikā notika gan medības, gan dzīvnieku uzskaite. Medniekiem bija izsniegtas sezonas kartes un dokumenti — medību atļaujas, ievērojot dažādu dzīvnieku sugu medību termiņus. To darbības laiks ir beidzies, un šobrīd apkopo informāciju. Datu apstrāde turpināsies līdz maija vidum,” stāsta J. Ozoliņš.
VMD izdevis rīkojumu, kas paredz virsmežniecībās sasaukt iepriekšējās sezonas rezultātu apspriešanas sanāksmes. Sapulces ilgs līdz maija vidum. Katrā virsmežniecībā speciālisti spriedīs, kādi bijuši pagājušās sezonas rezultāti un ko darīt ar medījamo dzīvnieku populācijām nākamajā sezonā.
Medību saimniecību speciālisti jau tikušies 26. aprīlī Sēlijas virsmežniecībā Jēkabpilī.
“Uzskaite jeb dzīvnieku skaita noteikšana mežā pēc speciālas metodikas finansiālo iespēju robežās notiek visu gadu un ir nepārtraukts process. Šo darbu, kas notiek sezonas sākumā, pareizāk būtu dēvēt par dzīvnieku skaita novērtējumu, jo tajā izmanto gan mežā veikto uzskaiti, gan mednieku un Valsts meža dienesta darbinieku pieredzi,” skaidro J. Ozoliņš. Šī darba rezultātu apkopojums būs zināms maija vidū, kad būs notikušas visas sapulces. Noteikumi atļauj medību kolektīvu vadītājiem izmantotās atļaujas nodot mēneša laikā pēc sezonas noslēguma. Tāpēc parasti pārskati par mežacūkām un nelimitētiem dzīvniekiem tiek iesniegti pēdējās dienās.
Stirnas saudzē
Runājot par pērn izsniegtajām medību atļaujām, vadītājs secina, ka parasti sabiedrību vairāk interesē stirnu skaits. Pēdējo divu ziemu bargie laika apstākļi ir ietekmējuši šo dzīvnieku populāciju. Kopumā Latvijā medniekiem bija iespēja saņemt 26 362 stirnu medību atļaujas, tomēr izmantotas tikai 10 636 — mazāk nekā puse, jo mednieki stirnas saudzē. Tomēr jāpiebilst, ka šī saudzēšana mazāk izpaužas attiecībā pret stirnu āžiem, jo medniekus interesē trofejas — ragi. “Tas nav labi, jo stirnu dabiskajā populācijā attiecības starp dzimumiem ir viens pret vienu. Ja stirnu āžus izmedī, bet kaziņas saudzē, populācija tiek sabojāta. Tāpēc ir divas iespējas — nemedīt nemaz vai uz katru āzīti nošaut attiecīgi arī vienu kaziņu un vienu kazlēnu. Tad netiks deformēta dabiskā dzimumu struktūra,” uzsver J. Ozoliņš.
Staltbriežu medībām pērnajā sezonā izsniegta 7101 atļauja, bet nomedīti 4888 dzīvnieki. Šī attiecība staltbriežu medībās ir raksturīga, jo valstī kopumā limitu mednieki gandrīz nekad neizmanto. Rezultātu pasliktināja decembris un janvāris, kad medības vēl bija atļautas termiņa ziņā, bet bija ierobežojumi saistībā ar sniega apstākļiem. Līdz ar to liela daļa atļauju palika neizmantotas. Kurzemes reģionā ir ļoti daudz sūdzību par staltbriežu postījumiem. Arī starptautiskā mērogā šis dzīvnieks ir lielākais meža kaitnieks. Prognozes liecina, ka nākamajā sezonā postījumi nesamazināsies.
Sūdzības saglabāsies
Aļņu skaits krasi tika samazināts 90. gados, un šobrīd būtu vēlams šo populāciju pavairot, jo alnis ir rezultatīvs medījums. Šo dzīvnieku medību rezultāti pērn ir auguši. Tas izskaidrojams ar neilgo medību sezonu. Sniegs medības neietekmēja, jo to termiņš beidzās jau 15. decembrī. Rezultātā no 3396 izsniegtajām atļaujām izmantotas 2900.
Par mežacūkām precīzi skaitļi vēl nav zināmi. Prognozes rāda, ka sniega dēļ būs nomedīts mazāk, tāpēc lokālas problēmas un sūdzības par postījumiem saglabāsies, jo mežacūkas ir visvieglāk piebarojamie dzīvnieki. Mednieki ziemā ļoti čakli par viņām rūpējās. Cūkām piebarošana nevar sabojāt veselību, kā, piemēram, stirnām vai staltbriežiem, tāpēc ziemā viņām dabiskā atlase nebija būtiska. Pārnadži atgremotāji nereti barotavās pārēdas tur atvestos lauksaimniecības produktus, īpaši graudus, un aiziet bojā. Šo procesu ietekmē apstākļu kopums — grūtības pārvietoties pa dziļo vai sērsnaino sniegu, nepiemērota barība, kuru nevar “samaisīt” ar dabisko barību. Dzīvnieks ir laimīgi nokļuvis līdz barotavai un ēd to, kas tur tiek piedāvāts. Rezultāts nereti ir bēdīgs.
Suņi dzīvniekus plēš azarta dēļ
Vēl pērnajā medību sezonā saņemtas daudzas sūdzības par nepieskatīto suņu nodarīto postu. Vairāk grēkotāju šajā ziņā ir Latgalē un Vidzemē, kur īpaši izceļas Cēsu apkārtne — Bērzkrogs, Veselava, kā arī Gaujas nacionālajā parkā mītošie māju sargi. “Vilki un lūši tādu postu nenodara, jo plēsēji savu medījumu parasti apēd. Izņēmums ir gadījumi, kad viņus iztraucē cilvēks, tad bailes dzīvniekam liedz atgriezties maltītes vietā. Savukārt suņi meža dzīvniekus plēš azarta dēļ. Sakropļo un pamet,” salīdzina J. Ozoliņš.
Jauno sezonu sākot, viņš medniekiem novēl veiksmi un vairāk pārdomāt savu rīcību. “Mazāk ļauties kaislībām, nepārdomātiem strīdiem, ambīcijām, kas saplaukušas pēdējo gadu laikā. Medību kolektīvu ir par daudz, tāpēc rodas strīdi gan par platībām, gan par politiskiem jautājumiem,” novērojis medību speciālists.
