Masu mediji ziņo, ka septembrī, kad Saeimai sāksies rudens sesija, parlamenta ēkā esošajā lūgšanu telpā notiks aizlūgumi par Saeimu. Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags informējis Saeimas Prezidiju, ka dažādu konfesiju kristieši vēlas aizlūgt par mūsu politiķiem Saeimas plenārsēžu laikā, kad viņi pieņems visai tautai svarīgus lēmumus. Atbildīgais par aizlūgumiem būs LELB mācītājs Mārtiņš Irbe.
Esmu bijusi Saeimas kapelā, un tajā vienlaikus var ietilpt apmēram 10 — 15 cilvēku. Tāds miniaizlūgums vien iznāk. Prezidijs šādu ierosinājumu atbalstījis un solījis — ja dievlūdzēju būs vairāk, lūgšanu telpu pārvietos uz citu vietu. Tā tikai tāda “tehniska” nianse. Bet nu par pašu idejas būtību. Tā man atgādina pēdējo salmiņu, pie kura tveras slīcējs, kad nekāda cita glābiņa vairs nav. Pie tam ļoti tievu un trauslu salmiņu, kura sniegtais glābiņš varētu būt tikpat iluzors kā mirāža ceļotājam tuksnesī. Vai šīs lūgšanas kāds sadzirdēs un ņems vērā, kad galvenais un noteicošais balsošanas procedūrā ir frakcijas vadītāja uz augšu paceltais vai uz leju nolaistais īkšķis? Un vai ar lūgšanām var panākt vairāk kā ar tautas manifestācijām, grautiņiem Vecrīgā, streikiem? Latvijā viss jau ir izmēģināts, nu tik atliek lūgties un ar pātaru grāmatām doties uz Saeimu. Pie baznīcām parasti ubago. Varbūt arī pie Saeimas vajadzētu aicināt izvietoties tos, kuri izstieptu roku gaida santīmus tuneļos un pie stacijām? Lai mūsu likteņa lēmēji redz, kā tauta dzīvo. Tie, kas klusībā vai arī skaļi lūgsies, galvas noliekuši, nav nekādi protestētāji, patiesībā — pasīvie notiekošā atbalstītāji, jo cer ne jau uz sabiedrību vai deputātiem, bet Dieva apgaismību. Ja tāda nenāks, nu tad nekā… Ar baznīcā iešanu un zvērēšanu pie Dieva politiķiem līdz šim tik un tā nav veicies. Atceramies taču, cik svinīgi zem partijas karoga dievnamā iegāja “Jaunais laiks”, solot vēlētāju labā darīt visu, kas viņu spēkos. Turpmākā partijas darbība un vadoņa Einara Repšes rīcība gan krasi atšķīrās no solītā. Tātad tikai skaisti vārdi un cēli žesti. Tāpat būs ar lūgšanām Saeimas kapelā. Ja arī kāds deputāts varbūt tur reizēm uz brīdi iemaldīsies, tas drīzāk būs populistisks solis cerībā, ka to ievēros arī žurnālisti.
